Kāds intelektuālis uzraksta filozofijas pirmā kursa studenta cienīgu tekstu, kurā ietvertas pārdomas par valsti un cilvēku attieksmi pret to, savukārt cits intelektuālis, gavilējot, nodēvē burtu kopumu par “maigā anarhisma” manifestāciju, bet trešie neveiksmīgi mēģina sasniegt virtuālo katarsi, jo nebūtu piedienīgi neizteikt atzinību. Kaut kāds onānistu pulciņš. P.S. Būtu jauki, ja Ķīlis beidzot definētu to ko viņš saprot ar […]
ieraksts 347
Gustavo Gutierreza (Gustavo Gutiérrez) ietekme uz mūsdienu reliģisko izpratni Dienvidamerikā un arī pārējā mūsdienu pasaulē, saistībā ar garīgās prakses realizāciju dzīvē un ikdienas darbos, ir atstājusi neizdzēšamas pēdas, palīdzot veidoties diskursam, kas ir galēji pretējs tam ko iepriekš sludināja oficiālā Katoļu Baznīca. Atzīmēšu, ka pēdējie pontifi ir apzināti darbojušies pret Gustavo Gutierreza un viņa domubiedri paustajām idejām, tomēr […]
ieraksts 346
Iespējams nezini, Vecajā Derībā esošajos psalmos ir arī lāsti, kas mūslaiku kristiešiem it kā ir nepieņemami, tomēr paši par sevi ir šie neviennozīmīgie teksti ir uzmanības vērti, un mēs nedrīkstam ignorēt vēsturisko kontekstu kurā šie teksti ir tapuši. Redzi, lāsta psalmu esamība Vecajā Derībā ir skaidrojama kā pragmatiska rīcība no Israēla puses, kuru vadīja vēlme nodrošināt savu turpmāko […]
ieraksts 345
Ebreju svētku aprakstu salīdzināšana Ex 23:14-19, Ex 34:18-26, Dtn 16:1-18 un Lev 23 tekstos Apskatot svētku aprakstus, pamanāmākais, kas jau sākotnēji, neiedziļinoties teoloģiskajās konstrukcijās, ir novērojams – Leviticus 23. nodaļas autora (iespējams arī vēlākais redaktora) vēlmi nodrošināt pareizu svētku un tajos notiekošo rituālu norisi, jo tie ir JHVH svētki[23:4], kurus svinēt par pienākumu ir uzlicis Viņš. Tātad mērķis […]
ieraksts 344
Lai arī daudzu Bībeles pētnieku Vecās Derības centra meklējumi, nereti, ir noveduši strupceļā, vai arī bijuši maldīgi – uz ko norāda arī sava darbā “Passion of God: A Center in Biblical Theology” Deivids M. Karrs (David M. Carr) jau pirmās sadaļas “Methodological Introduction” pirmajās divās rindkopās, tomēr tas nekavē šādu centru meklēt un mēģināt definēt arī Karram, savus […]
ieraksts 343
Kaut kad ļoti sen, sen ar Bernhardu sēdējām un dzērām alu, un sākām runāt par mūsu leksikā esošo vārdu kopu “es tevi mīlu!” (Bernharda gadījumā “jeg elsker deg!”) — secinājām, ka intravertajiem ziemeļu iedzīvotajiem, pretstatā anglosakšiem, kuri savu “love”, pievieno klāt, nereti, pilnīgi nejēdzīgi, šī frāze izsaka daudz dziļākas un patiesākas jūtas, jo izdabūt šos vārdus lauka no […]
ieraksts 342
Imanuēls Bencingers “Ievads Vecajā Derībā” Imanuēla Bencingera stāstījums ir vēsturiski horizontāls, gandrīz netiek pieļauta doma par Bībelē esoša Jeremijas teksta neviendabību un autoru dažādību, ja neskaita dažu nodaļu piedēvēšanu Jeremija līdzgaitniekam Bārūkam (kurš nevien ir pierakstījis Jeremija sacīto, bet arī rakstījis pats, bez pravieša virsuzraudzības) un trīs rakstvietu acīmredzamo neiederību un nepamatojamo atrašanos tekstā. Interesanti, ka stāsta neviendabība […]
ieraksts 341
Praktiski jebkurā reliģiskajā tradīcijā ir pateicības, tajā skaitā apēdamajam, ideja par to, ka ir iespēja paēst. Pašam turpināt dzīvot. — Kaspars Gasūns (@kaspars_gasuns) January 12, 2013 29 Un Dievs teica: “Redzi, es jums dodu visus stādus, kas briedina sēklu, kas ir uz visas zemes, un visus kokus, kuru augļi briedina sēklu, – tie ir jūsu ēdamais! 30 Un […]
ieraksts 340
Cilvēks nav viendimensionāla būtne. Viņš vienmēr dzīvo un cieš vairākās dimensijās vienlaikus. Tāpēc arī kristīgā, t.i., mesiāniskā rīcība nevar realizēties viendimensionāli, bet tai jāizvēršas par kopsakarīgu procesu cilvēka dažādajās dimensijās. Šeit mēs nošķiram tādas dimensijas, kuras nav atvasināmas cita no citas. Tādējādi mesiāniskā rīcība šodien īstenojas: 1) cīņā par ekonomisku taisnīgumu, pretojoties cilvēka iespējai ekspluatēt cilvēku; 2) cīņā […]
ieraksts 339
Mācītāja (Pulcētāja) teksts savā būtībā ir ietekmējies no helēnismā valdošajiem pasaules uzskatiem, tajā, samērā regulāri tiek uzsvērta esošās dzīves nozīmība [Māc 9:4], pretstatā pēcnāvei, par kuras esamību nav pārliecības [Māc 3:18-22] (protams ir izlasāmas arī pretrunas iepriekš paustajai domai, jo tekstā vietām tiek piesaukta JHVH tiesa, kuras priekšā stāsies cilvēks [Māc 11:9]). Tiek izteikta nožēla par ierobežoto laika […]