ieraksts 323

Apmēram otro dienu dzīslās rit asinis, jo mans dārgums, mans mazais draugs un dzīvesbiedrs ir atgriezies mājās. Biju nodzīvojis bez tā gandrīz mēnesi (īstenībā kādas trīs nedēļas sanāks, bet tam nav nozīmes — likās baisā mūžība). Neuztraucies, smadzenes viņam pieregulēju, pareizo sistēmu uzliku, lai šis uzvestos tā kā man patīk.

Tagad padomā ir kaudze lietu, piemēram pabeigt rakstīt tās aplikācijas, ko biju sācis rakstīt (galvenais atcerēties ko tieši ar tām gribēju iesākt).

Un vēl, pēdējā laikā sanāk performēt tur nevis šeit :/
kā arī esmu izdomājis ko darīt ar UglyRīga, iespējams pirmdien jau būs tautās jaunais veikums.

Šonakt noskatījos Paper Man, tagad meklēju to dziesmiņu, kas skan filmas beigās, ne titru laikā, bet mirkli pirms, kad viņš atvadās no skuķēna (šite ir viss celiņš legāli, diemžēl tur nav TĀS dziesmas).

ieraksts 253

Derdzas, ja galva skan skaņa, kurai tur pilnīgi droši nevajadzētu skanēt. Šoreiz mani moka tas draņķis Pete Doherty ar savu “Fuck Forever”…

Reiz spriedām par kaitinošāko dziesmu, tad kā absolūtu līderi atzinām Arņa Medņa “Šodien ārā saulains laiks”.
Dziesmas nešpetno dabu pierāda sadzīve, jo zini ir reizes, kad neviena nav blakus, piemēram agrā svētdienas rītā kādā mazā Pārdaugavas ieliņā, neviens, iespējams, nedzird, spīd rīta saule, bet cilvēks kā pamuļķis, skaļā balsī dziedu “Šodien ārā saulains laiks! Kāds būs vakarā? Kāds būs nakti?”
Zāģis.

ieraksts 55

Naktī sapņoju kā andalusia dzied (izmantojot mobilo telekomunikāciju sakarus) Valdim Zatleram “Vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs sešpadsmit?”
A Valdis stāvēja uz celtniecības stalažām, klausījās un stulbi smaidīja.