Kad ārzemnieki RIMčikā gramstās pēc lēta Līvu aliņa, jo tam ir atlaide un tas ir iepakots skārdenē, vienmēr gribas izvilkt metrīgo koka lineālu un uzšaut šiem pa nagiem. Tad paņemt aiz auss un aizvilkt līdz gaišajam Tērvetniekam vai tumšajai Bauskai. Punkts.
Kategorija: BLOGS
ieraksts 302
Esmu ievērojis, ka visādi glumie tipiņi, nu tādi kā juristi, kaut kādi draņķa ekonomisti un citi šmurguļi, kad tikko iemācās izvilkt krānu no biksēm vienlaicīgi ar naudu no kabatas, sāk sist kanti blondīnītēm ar gēla nadziņiem, bet tad paaugoties un saprotot vērtības, sameklē sev normālu sievišķi, kura būtu laba māte viņa bērniem un forša sieva sadzīvē.
ieraksts 301
Hei, kundzītes! Lūdzu izmetiet miskastē, sadedziniet vai iznīciniet kādā citā jaukā veidā, tas ir pametiet vēstures mēslainē, savas jēzenes. Nopietni. Tas ir briesmīgs apavu gabals, kam ļoti labi padodas iekārojamu un skūpstāmu kāju padarīt par tik pat atbaidošu dibena izaugumu kā peldbaseina gumijas čībām, kurās ieauta spalvaina (dažreiz zeķota) kāja.
ieraksts 300
Doties iepirkt preces tirgū ir pilnīgi neracionāls pasākums, kam nav nekāda sakara ar lētākās preces meklējumiem, jo tas ko es meklēju ir kāds sirsnīgs tantuks vai večuks, kam uz letes ir izkārtoti sakarīga paskata dārzeņi. Cenai nav lielas nozīmes, biezāk pat jūtos neērti ja pirkuma vērtība ir daži santīmi, tamdēļ cenšos iepirkt vairāk, nekā sākotnēji esmu plānojis. Viņdien […]
ieraksts 299
Sāku saprast senos grieķus un viņu maskulīno burziņu (to daļu, kurā vēl homoerotisms neparādās), jo tīrā veču sabiedrībā, malkojot un ēdot, raisās domas un sarunas, neviena dāmīte nejaucas iekšā, ar savu nepareizo viedokli. Var mierīgi iet pirtī, nedomājot par tādu mazsvarīgu lietu kā kailums, jo krāna eksponēšana netiek uztverta ārkārtēji, bet gan vienkārši un dabiski — nekā.
ieraksts 298
Laužot pedāļus, paceļam uz darbu, gandrīz vienmēr nesanāk laika pievērst uzmanību detaļām, apkārtnei un cilvēkiem. Uz vergotavu es nesos, laikam pamatīgās pienākuma apziņas dzīts. Toties, kad dodos mājās, tad laika pāri pārēm… varu atļauties nomīt dažus liekus kilometrus, tikai tāpēc, lai izripinātos cauri smukai alejai, vai aplūkotu Mārupītes tecējumu. Vēl, agrajās rīta stundās, patīk vērot, kā no depo […]
ieraksts 297
Kaut kā paši sev nemanot, mēs kļūstam par kādas subkultūras sastāvdaļu. Redz, tagad sēžu un domāju, kuras urbānās cilts sastāvā tagad esmu… Riņķī, apkārt esošie ir gan saukuši par īmo, gan gīku, bet nu pienākusi kārta palamai hipsteris, tomēr kaut kā tas viss nepavelk, es sevi vairāk jūtu kā Pārdaugavas pļavu nomadu. P.S. Un vēl, vietējie Atgāzenes romi […]
ieraksts 296
Man Ņujorka, Londona vai kāda cita fucking lielpilsēta ir Rīga. Tie švaukstiņi, kas dodas uz turieni, jo mūsu dīķis ir par mazu, padirš iespēju būt pašiem, un iegūst tikai kārtējā imigranta statusu, kurš svešatnē cenšas kļūt par savējo. Un jā, man riebjas multikulturālisms, bet liekas nenormāli forša ideja(?) par melniem latviešiem (visu tautību latvieši apvienojieties!). BTW reiz blakus […]
ieraksts 295
Spēja rast kopēju valodu, laikam liecina par mūsu sapratu. Redz, ja man neļauj vienatnē skatīties futeni, tad es to piedāvāju skatīties kopā. Nostrādāja. Tagad skaidroju visādas vēsturiskas detaļas, piemēram kādēļ visiem riebjas netīrie salašņas itāļi. Un jā, Ansis no zālāja arī nekur nespruks. BTW pašlaik Paragvajas rubakā pret Itāliju ir 1:0, Berluskoni bimbā.
ieraksts 294
Tā pasaule ir pārāk polāra, un sievietes bieži nespēj apjaust kurā polā vajadzētu atrasties. Ja es saku, ka gribu skatīties futbolu, tad es to gribu, tas nav apspriežams. Tomēr sievišķis ir iekārtots tā, ka ja šim netīk kas, tad arī pārējiem ir jāizjūt nepatika pret to. Tad nu notiek zāģēšana un īdešana, manu nervu bendēšana. Es saku sēdi […]