Kāpņutelpā noklausīts apgalvojums, kuru izdvesa kāda jaunkundzīte: Vai tad Tu nezinu, ka ja meitene saka jā, tad tas nozīmē NĒ?! P.S. Respektīvi, ja viņa saka nē un tielējas, tas patiesībā ir JĀ. Tā pasaule kļūst pārāk sarežģīta.
ieraksts 284
Sievietei ir jāpatīk gatavot ēst, lai atnākot mājās mežonim, viņš saņemtu siltumu un mīlestību, jo tas ir brīdis, kad mednieks grib justies vājš, aprūpēts un ucināts.
ieraksts 283
…bet tomēr mūsos mīt tas mazais pagāns, lai arī pluss, mīnuss esam kristieši, ebreji vai musulmaņi (viss kam letiņi šajos gados ir pievērsušies), tomēr saknēs aizvien esam dabas pielūdzēji, ozolu godātāji, dižakmeņu apkāvēji. Iekšējā harmonijā sadzīvo baznīcas apmeklējums svētdienā, Bībeles lasīšana, Jāņu svinēšana, olu ripināšana un priestera pasvētītais ūdens Moskovskaya pudelē. Mežs mani sauc, tik neesmu radis laiku […]
ieraksts 282
Kad Laila apgalvo, ka es neesot vēl izaudzis, bet palicis tīnīša vecumā, man vienmēr rodas pretjautājumi, jo gribās zināt, kā ir jāuzvedas pieaugušajiem, kādām rakstura īpašībām jābūt, un kurš īsti nosaka to ka esi kļuvis piederīgs pieaugušo kastai? Tak ne jau tikai pases datumi izsaka visu. Skaņa: Agraceful – The Great I Am
ieraksts 281
Mans algoritms bija nobrucis, pāris dienas pieņēmu nepareizus lēmumus, rezultāti un nākamās darbības feiloja, krešojās un sagādāja zobu sāpes, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kamēr atradu blusu (tautā sauktu par bugu), jau paspēju iemācījies sisties ar pieri pa sienu. Dumjākais, ka pēc nofiksēšanas, sīkvence turpina svārstīties, tamdēļ aizvien sastopos ar pagātnes kļūdām. Un vēl, e-talonā ir nulle, bet […]
ieraksts 280
Ir jātiecas pēc brīvības, pēc formas tīrības, pēc skaidrības un perfekcijas. Visi tie vintaž pasākumi velk atpakaļ, tie piesārņo mūs pašus un mūsu māju ar nevajadzīgiem krāmiem. Arī pret veco ir jāizturas ar cieņu un apbrīnu, attīrot to no visa liekā, neapkarinot to ar visādiem štruntiņiem, kas traucē saredzēt lietu patieso dabu. Sauksim to par kailumu.
ieraksts 279
Ripinu pa ip adrešu listi, skatos ar kādu vilcēju ļaudis, no dažādām pasaules malām, iegūst to datu kopumu, kurš mētājas uz mana timekļadatora cietā diska, un saprotu, ka esmu minoritāte, nē, īstenībā vientuļš, ar savu degunā izrunājamo Deluge. Skumji.
ieraksts 278
Citi brauc ar sabtransu un lasa grāmatas, vismaz es tā ceru, jo savādāk tas būtu izcili nelietderīgi pavadīts laiks, bet man šis mirklis iet secen, minoties diemžēl nesanāk, vismaz pagaidām. Toties man ir iespēja lēkāt pa apmalēm, ieklausīties pilsētā, lamāties ar šoferiem, kuri bieži saņem vējstiklā manu vidējo pirkstu. Un jā, zīlīšu papi dzied pat stingrā salā.
ieraksts 277
Ar džekiem ir tā, ka tie spēj izdrāzt jebkuru radību kam ir vagīna. Protams ir kaudze nezināmo, piemēram sirdsapziņa, attieksme, un vērtības, tomēr vairumam vienā mirklī domājamais aparāts pārslēdzas uz lejasgala darāmo aparātu, tik vajag atrast īsto katalizatoru. Misija, iztukšot sēklas krājumus ir svarīgāka par tālākajiem notikumiem, un tas viss bez nekāda dziļāka mērķa. Bet kas sievietes pamudina […]
ieraksts 276
Veikalā stāvēju pie plaukta un skatījos uz olu kastēm, viena kaste maksāja 1,09LVL un to pildīja olas kuras bija nākušas no vistām, kas saules gaismu nav redzējušas, bet visu savu īso mūžu pavadījušas drāšu būrī, divdesmit četras stundas spuldžu apgaismojumā, dējot, dējot un vēlreiz dējot. Otra kaste maksāja 1,89LVL, tajā bija olas no vistām, kuras skaidra pa pagalmu, […]