Spēja rast kopēju valodu, laikam liecina par mūsu sapratu. Redz, ja man neļauj vienatnē skatīties futeni, tad es to piedāvāju skatīties kopā. Nostrādāja. Tagad skaidroju visādas vēsturiskas detaļas, piemēram kādēļ visiem riebjas netīrie salašņas itāļi. Un jā, Ansis no zālāja arī nekur nespruks. BTW pašlaik Paragvajas rubakā pret Itāliju ir 1:0, Berluskoni bimbā.
ieraksts 294
Tā pasaule ir pārāk polāra, un sievietes bieži nespēj apjaust kurā polā vajadzētu atrasties. Ja es saku, ka gribu skatīties futbolu, tad es to gribu, tas nav apspriežams. Tomēr sievišķis ir iekārtots tā, ka ja šim netīk kas, tad arī pārējiem ir jāizjūt nepatika pret to. Tad nu notiek zāģēšana un īdešana, manu nervu bendēšana. Es saku sēdi […]
ieraksts 293
Baigā iekšējā cīņa norisinās manī, ieejot kādā bodē, velkoties gar vergotavas pārtikas automātu, regulāri gribas nopirkt kolu, jo tā liekas pareizākā izvēle, lai gan zinu — tā nav. Tad nu sev stāstu, ka šoreiz labāka izvēle būtu sula, kefīrs vai piens, tomēr velniņš tirda un urda. Tā laikam saucas atkarība.
ieraksts 292
Esmu sapratis, ka vēlos dzīvot tikai Rīgā un nekur citur. Liepājā ir samērā forši, tomēr tā ir ļoti maza un vietējie īstenībā nemaz nav vietējie, bet gan iebraucēji no rajona. Roks ir miris. Šonakt atkal vergoju, tomēr mierinu sevi ar materiālistiskām domām, tas ir algas dienu un plusciparu kontā.
ieraksts 291
Apjautu, ka katrs normāls sīcis, kurš dzimis Padomijā, ir triecies apkārt ar fixiju, līdz ar to, lielie tēviņi tikai māžojas, jo kamēr krutie lauza pedāļus, viņi sēdēja ratiņos un zīda knupi.
ieraksts 290
Redzies’ esmu paspējis sev vakācijas laikā pačakrēt nervus, jo prāta aptumsuma brīdī izdomāju pārnest vietnes pie flāmiem, viss bija samērā forši, tik esmu dabūjis kaudzi nerakstāmu tabulu un nezinu ko tieši ar tām iesākt, būs jāsāk lasīt manuāļi (to nekad neesmu darījis, jo īsti vīri tā nerīkojas). Un vēl man riebjas tie fruktiņi kuri vazājas pa veloceliņu, gribas […]
ieraksts 289
Sendienās bija tāda Dienas reklāma, iekš tēvēkastes, kurā arhitekts Sīlis teica, ka šim nepatīkot vārds normāls, jo tas visu padara pelēku. Šodienas acīm pētot pilsētu, gribas lai vieta būtu normāla, jo pārsvarā tā ir slima un degradēta vide. Nepatīk man tie sāļo smilšu kalni uz ietvēm un brauktuvju malām, nekoptās un nodedzinātās koka mājās, piedirstās vārtrūmes, apnicies skatīties […]
ieraksts 288
Eu, šitā nav godīgi, jau otro (!!!) gadu pēc kārtas man pirmajā maija ir jāvergo kapitālistu labā. Brīdī kad visi puiši un meitenes mīsies pa Brīvībeni, klausoties ruporā izbļautos tekstos, tādos kā: “Lūdzu brauciet pa labo ceļa malu!” vai “Apstājieties pie sarkanās gaismas!”, es dirnēšu biroja kondicionētajā garā un rakāšos internacionālajā tīmeklī, skumji.
ieraksts 287
Prātu nomoka nemitīga iekāres cīņa ar saprātu, apzinos, kārojamais ir sasniedzams, tomēr sasniegšanas brīdī tas var var sākt šķist lieks un nevajadzīgs. Dikti, dikti gribas fixiju, tam ir tikai dažas priekšrocības pār cita veida rumakiem — glance, stils un čakars. Pārējais ir tikai mīnusi, pieņemot ka čakarēšanās nav negatīvā puse. Redz, ikdienā ceļus brienu ar kalnu taku Bucefālu, […]
ieraksts 286
Skatoties Skinu otrās sezonas otro sēriju (S02E02), kura, manuprāt, ir krutākā no visām redzētajām, prātu tirdīja doma: Bet ja nu tiešām, meitietis meklējot sev draudziņu, iemīlas gejā? Nu tā līdz ausīm. Un šis saka nē? Vai meitēns varētu to sagremot, zinot, ka smukais puisietis dod priekšroku krāniņiem, nevis viņai?