Baigā iekšējā cīņa norisinās manī, ieejot kādā bodē, velkoties gar vergotavas pārtikas automātu, regulāri gribas nopirkt kolu, jo tā liekas pareizākā izvēle, lai gan zinu — tā nav. Tad nu sev stāstu, ka šoreiz labāka izvēle būtu sula, kefīrs vai piens, tomēr velniņš tirda un urda. Tā laikam saucas atkarība.
Kategorija: BLOGS
ieraksts 292
Esmu sapratis, ka vēlos dzīvot tikai Rīgā un nekur citur. Liepājā ir samērā forši, tomēr tā ir ļoti maza un vietējie īstenībā nemaz nav vietējie, bet gan iebraucēji no rajona. Roks ir miris. Šonakt atkal vergoju, tomēr mierinu sevi ar materiālistiskām domām, tas ir algas dienu un plusciparu kontā.
ieraksts 291
Apjautu, ka katrs normāls sīcis, kurš dzimis Padomijā, ir triecies apkārt ar fixiju, līdz ar to, lielie tēviņi tikai māžojas, jo kamēr krutie lauza pedāļus, viņi sēdēja ratiņos un zīda knupi.
ieraksts 290
Redzies’ esmu paspējis sev vakācijas laikā pačakrēt nervus, jo prāta aptumsuma brīdī izdomāju pārnest vietnes pie flāmiem, viss bija samērā forši, tik esmu dabūjis kaudzi nerakstāmu tabulu un nezinu ko tieši ar tām iesākt, būs jāsāk lasīt manuāļi (to nekad neesmu darījis, jo īsti vīri tā nerīkojas). Un vēl man riebjas tie fruktiņi kuri vazājas pa veloceliņu, gribas […]
ieraksts 289
Sendienās bija tāda Dienas reklāma, iekš tēvēkastes, kurā arhitekts Sīlis teica, ka šim nepatīkot vārds normāls, jo tas visu padara pelēku. Šodienas acīm pētot pilsētu, gribas lai vieta būtu normāla, jo pārsvarā tā ir slima un degradēta vide. Nepatīk man tie sāļo smilšu kalni uz ietvēm un brauktuvju malām, nekoptās un nodedzinātās koka mājās, piedirstās vārtrūmes, apnicies skatīties […]
ieraksts 288
Eu, šitā nav godīgi, jau otro (!!!) gadu pēc kārtas man pirmajā maija ir jāvergo kapitālistu labā. Brīdī kad visi puiši un meitenes mīsies pa Brīvībeni, klausoties ruporā izbļautos tekstos, tādos kā: “Lūdzu brauciet pa labo ceļa malu!” vai “Apstājieties pie sarkanās gaismas!”, es dirnēšu biroja kondicionētajā garā un rakāšos internacionālajā tīmeklī, skumji.
ieraksts 287
Prātu nomoka nemitīga iekāres cīņa ar saprātu, apzinos, kārojamais ir sasniedzams, tomēr sasniegšanas brīdī tas var var sākt šķist lieks un nevajadzīgs. Dikti, dikti gribas fixiju, tam ir tikai dažas priekšrocības pār cita veida rumakiem — glance, stils un čakars. Pārējais ir tikai mīnusi, pieņemot ka čakarēšanās nav negatīvā puse. Redz, ikdienā ceļus brienu ar kalnu taku Bucefālu, […]
ieraksts 286
Skatoties Skinu otrās sezonas otro sēriju (S02E02), kura, manuprāt, ir krutākā no visām redzētajām, prātu tirdīja doma: Bet ja nu tiešām, meitietis meklējot sev draudziņu, iemīlas gejā? Nu tā līdz ausīm. Un šis saka nē? Vai meitēns varētu to sagremot, zinot, ka smukais puisietis dod priekšroku krāniņiem, nevis viņai?
ieraksts 285
Kāpņutelpā noklausīts apgalvojums, kuru izdvesa kāda jaunkundzīte: Vai tad Tu nezinu, ka ja meitene saka jā, tad tas nozīmē NĒ?! P.S. Respektīvi, ja viņa saka nē un tielējas, tas patiesībā ir JĀ. Tā pasaule kļūst pārāk sarežģīta.
ieraksts 284
Sievietei ir jāpatīk gatavot ēst, lai atnākot mājās mežonim, viņš saņemtu siltumu un mīlestību, jo tas ir brīdis, kad mednieks grib justies vājš, aprūpēts un ucināts.