Kaut kā paši sev nemanot, mēs kļūstam par kādas subkultūras sastāvdaļu. Redz, tagad sēžu un domāju, kuras urbānās cilts sastāvā tagad esmu… Riņķī, apkārt esošie ir gan saukuši par īmo, gan gīku, bet nu pienākusi kārta palamai hipsteris, tomēr kaut kā tas viss nepavelk, es sevi vairāk jūtu kā Pārdaugavas pļavu nomadu. P.S. Un vēl, vietējie Atgāzenes romi […]
ieraksts 258
Mana Pārdaugava šonakt smaržo pēc malkas krāns, tai debesis ir skaidras un var saredzēt zvaigznes. Mazajās ielās ir izbraukātas vagas, tās nav kaisītas un tīrītas, visapkārt ir balts sniegs un lauskis. Iznest pagalma vidū veco priedeskoka galdu, apklāt to ar baltu lina galdautu. Un ieturēt maltīti kopā ar meža strazdiem un zīlītēm. Viss kluss.
ieraksts 221
Vējš aplauzis Pārdaugavas vecās liepas un bērzus es dodos pēc šņabja ir pulksten 22:01 Un tagad jautājums: uz kuru bodi es eju?
ieraksts 8
Vakar veicu pēdējo, šīgada, garāko izbraucienu ar savu Būcefalu (divriteni). Biju nolēmis apmeklēt Vecāķus, kur “netīšām” satiku savu kolēģi. Nokļūstot pludmalē, aplūkojām, tā brīža, iecienītāku apskates objektu- beigtu roni. Izdevās arī komunicēt ar vietējo seksuālo minoritāti, kādu pensionāru, kurš centās nodibināt “tuvākas” attiecības, no kuram es laipni atteicos. Izbaudījuši vietējo kultūru, devāmies tālāk pa mitro liedagu Gaujas virzienā, […]