ieraksts 289

Sendienās bija tāda Dienas reklāma, iekš tēvēkastes, kurā arhitekts Sīlis teica, ka šim nepatīkot vārds normāls, jo tas visu padara pelēku.
Šodienas acīm pētot pilsētu, gribas lai vieta būtu normāla, jo pārsvarā tā ir slima un degradēta vide. Nepatīk man tie sāļo smilšu kalni uz ietvēm un brauktuvju malām, nekoptās un nodedzinātās koka mājās, piedirstās vārtrūmes, apnicies skatīties pūļa intelekta nesamaitājās sejās. Gribas lai viss būtu mierīgs, kluss un kārtīgs. Gribu garlaicību.

ieraksts 270

Ir pienācis vecums, kad gandarījumu no ikdienas darba saņemu, ja laiks ir pavadīts rāmi, bez liekas steigas un stresa, uzdevumi tiek paveikti mierīgi un noteiktajā laikā, sasniedzot mērķus.

Čakarēju savus unixus, dzeru tēju un graužu Brazīlijas riekstus.

sudo su – miers

ieraksts 258

Mana Pārdaugava šonakt smaržo pēc malkas krāns, tai debesis ir skaidras un var saredzēt zvaigznes. Mazajās ielās ir izbraukātas vagas, tās nav kaisītas un tīrītas, visapkārt ir balts sniegs un lauskis.

Iznest pagalma vidū veco priedeskoka galdu, apklāt to ar baltu lina galdautu. Un ieturēt maltīti kopā ar meža strazdiem un zīlītēm.

Viss kluss.