Ejot pāri Operas tiltiņam, ieraudzījām pusaugu balodi ar salauztu spārnu, viņš rotēja (aiz pārbīļa no garāmejošajiem cilvēkiem) ap savu asi. Sirdsapziņa neļāva mums to tur atstāt. Laila gribēja viņu vest pie vetārsta — izārstēt. Es atbildēju, ka tas būtu bezjēdzīgi — pat ja tas mums izdotos, kas ir ļoti mazticams (drīzāk balodis tiktu iemidzināts), tad viņu nāktos pieņemt […]
ieraksts 334
Celies, sastingusī Alka! Mosties, cerība, no miega! Pūtiet, padevības pelni! Tīries, atmiņa, no sārņiem! Celieties, svešumā sastingušie ļaudis! Topiet par miesu, siltu un dzīvu! Pielīpi atpakaļ atgrieztais riecien! Celies, sastingusī Alka! Mosties, cerība, no miega! Pūtiet, padevības pelni! Tīries, atmiņa, no sārņiem! Raisie, apziņa no varas! Aunies, doma, baltas kājas! Atver, mīla, savas acis! Celieties, svešumā stingušie ļaudis! […]
ieraksts 333
Nez, cik lielai ir jābūt kopienai, lai tajā būtu kādas dižas kultūras iezīmes? Nē, es nedomāju ko senu, drīzāk laikmetīgu. Tagadnē esošo, vakar tapušu, rīt dzemdinātu. Performējot zem diviem miljoniem, ir kas eksistējošs, atšķirīgs un neatkārtojams, bez kā pasaulē tomēr būtu iztrūkums.
ieraksts 332
Kapi latviskajā kultūrā atspoguļo viņsauli, kur mīt visi tie, kas ir pametuši šosauli, tamdēļ latviskajā kultūrvidē šīs pasaules atdala žogs, lai ļaudis laicīgi brīdinātu par pasauļu robežas šķērsošanu. Savukārt kapu svētki ir savdabīga pasauļu apvienošana, kad dzīvie un mirušie uz mirkli sastopas, kad abas šīs pasaules saplūst vienā. Redz’, šoreiz viss ir nedaudz savādāk, nekā ierasti, jo nav […]
ieraksts 331
Esmu samērā iestrēdzis Prāgas lidostā, gaidot reisu uz Sofiju, kas izrādās nav pat Šengenā, tamdēļ ikviens sastaptais lidostas darbinieks uzjauta pasi (biju no šīs štelles paspējis jau atrast). Vietējais bezmaksas internets ir tīrs kapitālisma produkts, kas uzsēdina sākumā uz adatas, bet pēcāk sāk pieprasīt samaksu. Tas ir, lietot parastais tīmeklis kustas ar ātrumu 512 kbit sekundē, un tikai […]
ieraksts 330
4. maijā mēs svinam mūsu brīvības dienu, tomēr gadu laikā “brīvību” valdošā kliķe ir spējusi ierobežot, cēlāku mērķu vārdā. Gribat piemēru? Kāda valstij vai pašvaldībai daļa, ja persona vēlas iemalkot grādīgo publiskā vietā (nepielejot acis)? Pilnīgi nekāda. Un šāds akts arī neapdraud apkārtējo ļaužu brīvības, jo viena vīna glāze vai kaus alus personu nepadara par lupatu, savukārt smēķēšana, […]
ieraksts 329
Vienmēr ir izbrīnījis, ka cilvēkus piesaista kas nezināms un nesaprotams, piemēram, tviterī ir divi lietotāji, pirmais anonīms un ar cēlu vārdu, otrajā uzrādos es pats, bez nekādas slēpšanās vai noklusēšanas. Tad redz, pirmais ļaužiem šķiet interesantāks, mazāk izraisa jautājumus (nav WTF momenta, pārsvarā netiek nejautāts kamdēļ tiek rakstītas tieši tādas domas un atziņas, jo viņi ar to rēķinās), […]
ieraksts 328
Svētdien, kopā ar ģimeni, iekš Liepājas kinozāles, noskatījos Rio. Gandarījums ap 86%. Tomēr tas šoreiz nav būtiskākais, drīzāk gribēju jau laicīgi sašust par paredzamajām sekām, ko šī multene izraisīs. Tātad, viens no animācijas filmas vadmotīviem bija/ir dzīvnieku kontrabandisti un tirgotāji, kuri noķer savvaļas putnus, tos iesloga būros un tad nosūta uz zooveikaliem, lai šie sagūstītos putnus notirgo patērētājiem. […]
ieraksts 327
Kaut kāds negatīvisms valda, tracina cilvēku nekonsekvence un konformisms, vēl uz nerviem krīt lielīšanās ar izlasītajām grāmatām, bez maz tas it kā būtu baisais skils, ka ir uzmests skats Čomskijam (diemžēl nav ne smakas no spējas prātā izanalizēt izlasīto un paturēt svarīgāko). Un mana klusēšana nenozīmē, ka neesmu lasījis, vienkārši uzskatu lielībniekus par pajoliņiem. Man nav jāatsaucas uz […]
ieraksts 326
Ikdiena ir vienmuļa. Viņa atnāk uz darbu, ko jau sen, savu draugu aprindās, dēvē par galeru, uzvelk formu, jo saimnieki vēlas, lai ikviens darbinieks līdzinātos pārējiem, izzustu personības un izveidotos pelēkais pūlis, patērētāji nedrīkst sajust buržuju radītājā pasaulē nobīdi no ierastā. Tomēr zem šīs kapitālistu uzspiestās čaulas, aizvien mīt viņas unikālais ES, vismaz viņa tā cer, es gan […]