Ir svētdiena, tamdēļ uzrakstīšu tādu kā sprediķi. Iedomājies lielu viesību galdu, pie kura tevi aicina piesēst un dzīrot, no tevis neko citu neprasa, kā tikai spēt būt laimīgam un priecīgam, neviens tevi nekad nedzīs prom, mājas saimnieks tevi mīl kā savu bērnu, ballīte nekad nebeidzas un visiem ir labi. Bet ārpus mājas ir viens tumšs tipiņš, kurš aicinātajiem […]
ieraksts 319
Bet tas cilvēks tak tomēr ir viens interesants radījums, vispirms viņš aug un iegūst patstāvību, veido savu raksturu, savāc sevī visādus stiķus un niķus, bet tad ņem un izdomā, ka šim vajag sievieti, jo bez tās neesot pilnīga dzīve, tad nu viņš tādu atradis sāk piedzīvot to, ka visas iepriekš uzskaitītās dzīves gudrības ir sievišķim netīkamas, viņa grib […]
ieraksts 318
Ļoti patīk tā skaņa, kad spēlējot akustisko ģitāru pavelk pirkstus uz augšu neatlaižot tos stīgām. Ļoti patīk dzirdēt sliežu džinkstoņu, kad tramvajs izbrauc līkumu, īstenībā idilliskā bilde prātā ir no Torņukalna, kur desmitais tramvajs, virzienā uz Centru, izņem to līkumu pie bijušās (?) bērnu poliklīnikas un depo. Vasarā skaistāku urbāno ainavu redzēt nav iespējams. Ja agrāk kāds kādreiz […]
ieraksts 317
Nē, mīļie, kam varēja ienākt prātā, ka pliks tačskrīns bez fiziskas tastatūras ir forša ideja? Doma jau pašā saknē zīž, diemžēl pašlaik tirgū nav īsti alternatīvu, jo visi trubu ražotāji ir apvienojušies vienā korī un štancē neieklausoties veselajā saprātā. Sanāca te pāris dienas atpakaļ nomainīt aparātu pret htc adroidveidīgo, reāla vilšanās. Gribas atpakaļ savu veco E71, kur viss […]
ieraksts 316
Štellīte ir tāda, savajadzējās visus kontaktus no manas nokias iedabūt gmaila adrešu grāmatā, un izrādās tas nemaz nav baisi grūti. 1. Atveram nokias adrešu grāmatu un iezīmējam visus kontaktus, tad tos pārkopējam uz atmiņas karti. 2. Piespraužam klausuli klāt datoram. 3. Atveram termināli un rakstam: cd /media/atmiņa/Others/Contacts cat *.vcf > /home/lietotājs/kontakti.vcf 4. Atveram savu gmaila adrešu grāmatu un […]
ieraksts 315
Ir nožēlojami skatīties uz mūslaiku četrdesmitgadnieku paaudzi, kas no informācijas tehnoloģijām neko nesaprot, tik vien zin, kā atvērt inbox.lv, draugiem.lv un fermu, vai arī uzbakstīt kādu bezsakarīgu komentāru iekš delfiem. Viņi ikvienu jaunievedumu, kas kaut nedaudz liek piepūlēt smadzenes, lai to aptvertu, uztver ar skepsi un bažām. Reiz uzliku mātei epasta pārlūku, lai vieglāk strādāt, bet viņa to […]
ieraksts 314
Bija foršs rīts, apmēram vienu grādu mīnusā, bet sirsniņu un sarkano prātu tirdīja doma par politisko migrāciju, tas ir aizmīties novēlēt par smukako sasuku Zemgalē, precīzāk Ozolniekos. Mana iela, yo.
ieraksts 313
Skat, ļautiņi abpus Daugavai sparīgi ņem piemēru no lemingiem, tamdēļ cenšas pēc iespējas foršākā veidā pielikt punktu šai dzīvei un doties uz viņsauli. Ja agrāk trendīgi skaitījās aiziet pa burbuli kādā dīķī, vai izšķaidīt savu miesu pret stabu, sēžot autiņā, tad tagad īstie hipsteri bāž galvu kartupeļu rokamajās mašīnās! A sēnes rij tikai mīkstie.
ieraksts 312
Dažreiz liekas, ka pārcelties uz kaut kādu fcking Ņujorku būtu vieglāk, nekā sakārtot dzīvi dzimtajā Rīgā. Nē, es zinu, ka tur pat varētu sākt darīt ko tādu, ko īsti neviens uz vietas neprot, lai kļūtu par kāda trenda sastāvdaļu vai pat izveidotāju (baisi iedomīgi, ne?!). Lai gan, tās štelles, kas man ir padomā Rīgā toč nav, bet kaut […]
ieraksts 311
Vakar sanāca atkal parunāties ar sieviešcilvēkiem, kuri centās izdibināt, kurā brīdī cilvēks (lasīt tēviņš), izlemj kļūt par sēni un sākt dzīvot mierīgu ģimenes dzīvi. Atļaušot necitēt visu manu domu birumu, bet pamatdoma bija tāda, ja redzi, ka puisietis ir pārstājis vazāties apkārt, nedzer vairs tehnisko un tu pati sajūti sevī spēku būt par māti vīrišķa bērniem, tad grāb […]