Bija foršs rīts, apmēram vienu grādu mīnusā, bet sirsniņu un sarkano prātu tirdīja doma par politisko migrāciju, tas ir aizmīties novēlēt par smukako sasuku Zemgalē, precīzāk Ozolniekos.

Mana iela, yo.

Vecā Olaines šoseja, kas nešņāc, jo maz autiņu pa to nēsājas.


Skats uz Jelgaveni no gājēju/velobraucēju tiltiņa.


Jaunolaines lutriņu čurčiks.


Samērā paliela rindiņa vietējās valdībiņas miteklī. Fonā sadzērušies Onkuļi bļaustījās, ka šamējie esot par latviešiem, zemniekiem un Lembīti.


Mājupceļā pēc ~6km no šīs zīmes, pirmoreiz mūžā piedzīvoju gadžetu, kad kājas neklausa. Vēl kāds aizmārša bija piemirsis iemest somā ūdeni…


Vairāk vai mazāk bija okay, atpakaļceļā ieminos arī Olainē, kur discountā pa 6 santīmi nopirku trīs ābolus.