Yègellé Tezeta

teksti 25/03/2015 ieraksts 354

Sociālajos tīklos kādu brīdi atpakaļ izcēlās jautājums, par to kas notiek ar banku un tās izsniegtajiem kredītiem, ja Latvijā sāktos karadarbība?


Šodien atbildi šim jautājumam sniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Uzraudzības departamenta direktore Jeļena Ļebedeva:

“Latvijas ”PrivatBank” nav Ukrainas bankas filiāle, tā ir atsevišķa, patstāvīga banka, kas strādā atbilstoši Eiropas likumiem un līdz ar to šeit var būt runa tikai par akcionāru maiņas procesu.” LSM

Ko no šī var secināt? To, ka lai arī Baltija, tai skaitā Latvija, tiek uzskatīta par Ziemeļvalstu banku mājas tirgu, tas nenozīmē, ka meitas bankas klienti, pēc esošās Latvijas likumdošanas, ir mātes bankas klienti. Jo vairumam Ziemeļvalstu banku šeit ir reģistrēti atsevišķi uzņēmumi, nevis filiāles. Tātad kara laikā, ja Latvijā esošā meitas banka slēdz savu darbību, kaut uz īsu laiku, tās klienti netiek klāt saviem līdzekļiem, pat ja dodas pēc tiem, piemēram, uz Zviedriju. Tātad nebūs iespējas nevien kredītu atmaksāt, bet arī nebūs līdzekļu par ko sagādāt pārtiku. Papildus atceroties banku uzvedību ekonomiskās un finanšu krīzes laikā, mani nemāc šaubas, ka tās nekautrēsies uzsākt piedziņu no “parādniekiem”, vai vismaz aprēķinās soda procentus par kavētajiem maksājumiem (neizslēdzu iespēju, ka kredītņēmējiem tiks paziņots jauns konta numurs kuram nosūtīt maksājumu kādā cita Eirozonas valstī, jo kopš eiro ieviešanas izcenojums pārskaitījumiem zonas iekšienē ir vienlīdz liels kā vietējam pārskaitījumam).

teksti 15/03/2015 ieraksts 353

am_frekvences

Man patīk podkāsti kā audiomateriāla izplatīšanas forma, jo tas dod brīvību noklausīties sev tīkamo brīvajos brīžos.
Diemžēl Radio Klasika un arī visi pārējie Latvijas Radio kanāli ir ļoti noslinkojuši, jo nav ielikusi savās RSS sadaļās nevienu saiti, tamdēļ tās nākas meklēt pašam.

Kā piemēru ņemšu Ainara Mielava raidījumu “AM frekvences“, ko pievienoju manis klausīto podkāstu sarakstam.

Latvijas Radio savas saites ir izveidojis samērā vienkārši. Ar vērtību c apzīmējot kanālu, bet ar s — raidījumu.
“AM frekvenču” gadījumā c=3, bet s=701.

http://www.latvijasradio.lsm.lv/?rt=site&ac=feed&c=3&s=701

Savukārt raidījuma ID ir iespējams atrast lapas kodā, meklējot pēc showid.
showID

LR3 Klasika podkāsti
Mana mūzika http://www.latvijasradio.lsm.lv/?rt=site&ac=feed&c=3&s=203
Mākslinieka darbistabā http://www.latvijasradio.lsm.lv/?rt=site&ac=feed&c=3&s=204
Odiseja http://www.latvijasradio.lsm.lv/?rt=site&ac=feed&c=3&s=208
Orfeja auss http://www.latvijasradio.lsm.lv/?rt=site&ac=feed&c=3&s=209
CD jaunumi http://www.latvijasradio.lsm.lv/?rt=site&ac=feed&c=3&s=359
AM frekvences http://www.latvijasradio.lsm.lv/?rt=site&ac=feed&c=3&s=701

Latvijas Radio 1 podkāsti
Šī diena vēsturē http://www.latvijasradio.lsm.lv/?rt=site&ac=feed&c=1&s=223
Džeza klubs http://www.latvijasradio.lsm.lv/?rt=site&ac=feed&c=1&s=137
Literārais vakars http://www.latvijasradio.lsm.lv/?rt=site&ac=feed&c=1&s=88

teksti 17/02/2015 ieraksts 352

58,7 procenti vīriešu pilsoņu, no kuriem aptuveni 80 procenti veido Nacionālo bruņoto spēku rezervi, nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās, lai aizstāvētu Latviju, secināts pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma pētījumu centra SKDS veiktajā pētījumā “Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem

Šķiet tomēr nebūšu viens no šiem gandrīz sešdesmit procentiem, jo vērojot notikumus Ukrainā nerodas pārliecība, ka Latvijas armijas ģenerāļi un viņus diriģējošie politiķi, kara gadījumā būs prātīgāki un spējīgāki izvērtēt situāciju. Tiešām nav vēlmes tapt iedzītam bezjēdzīgā “varoņa nāvē”, kā tas notika ar ļaudīm Doņeckas lidostā, vai pašlaik Debaļcevē. Abās vietās jau iepriekš bija/ir zināms iznākums, jo vienīgā darbība, kas Ukrainas armijas vadībai šķita pieņemama, bija/ir noturēt izcili draņķīgas pozīcijas, kas tiek regulāri apšaudītas ar artilēriju, nevis paplašināt kontrolējamo teritoriju, vai sapratīgā brīdī atkāpties, lai nepiedzīvotu savu cilvēku apslaktēšanu. Tātad Ukrainas armijas vadībai, ja skaudri aplūko situāciju, ir samērā dziļi nospļauties par tiem karēvjiem, kas tiek vienkārši atstāti kā gaļa lauka vidū, kamēr Ukrainas prezidents Petro Porošenko sagaida atklāsmi, ka Putins ar saviem Minskas līgumiem viņu ir atkal piečakarējis.

Ja liekas, ka šādas nejēdzības Latvijā nenotiktu, tad pavērojiet pēdējo gadu norises Latvijas armijā un politiķu spēju reaģēt uz aktuālajiem ģeopolitiskajiem notikumiem degungalā.

Arī iepriekšējos trijos gados puse vai pat lielākā daļa no darba attiecības pārtraukušajiem karavīriem bijuši virsnieki no vidējā komandējošā sastāva vai instruktori. Tieši šie aizgājēji bruņotajiem spēkiem radot vislielākās problēmas.

NBS komandieris stāsta, ka virsnieka sagatavošanai nepieciešami vairāk nekā desmit gadi, bet instruktora – četri līdz seši. Turklāt noteiktus dienesta pienākumus drīkst uzticēt tikai noteiktu dienesta pakāpi saņēmušam virsniekam. Aizejot virsniekiem, rodas deficīts komandējošajā sastāvā, kuru ir sarežģīti aizpildīt.

Šī iemesla dēļ dažādi dienesta pienākumi un amati tiek uzticēti virsniekiem, kas nav sasnieguši konkrētajiem dienesta pienākumiem nepieciešamo pakāpi.

NRA 2011. gada 12. septembris

„Ņemot vērā signālus no Ukrainas un pierobežām, būs iemesls, lai valdība pieņemtu lēmumu straujāk palielināt aizsardzības budžetu,” sarunā ar Latvijas Radio atzina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lasīt tālāk »

bildes 08/10/2014 kadrs 140