Bet tas cilvēks tak tomēr ir viens interesants radījums, vispirms viņš aug un iegūst patstāvību, veido savu raksturu, savāc sevī visādus stiķus un niķus, bet tad ņem un izdomā, ka šim vajag sievieti, jo bez tās neesot pilnīga dzīve, tad nu viņš tādu atradis sāk piedzīvot to, ka visas iepriekš uzskaitītās dzīves gudrības ir sievišķim netīkamas, viņa grib cilvēku pāraudzināt pa savam, šai redz liktos makten’ jauki, ja cilvēks būtu tādu pašu raksturīpašību apveltīts kā tie iedomu tēli no grāmatām vai filmām (kuras, būsim atklāti, ir sarakstījušas vai uzfilmējušas pašas sievietes). Un tad sākas kašķi, jo cilvēkam patīk pašreizējā lietu kārtība, un viņš nav ar mieru piekāpties sievietes piedāvātajiem kompromisiem, kas patiesībā nemaz nav kompromisi, bet gan sievietes iegribu un vēlmju realizācija dzīvē.
Pašas viltīgākās sievietes, saprotot, ka tik viegli cilvēks nepadosies, sāk izspēlēt kārti ar apgalvojumiem, ka cilvēks cenšas pāraudzināt viņas, bet šīs tam esot par jau par vecu, un viņām pašām esot galva uz pleciem, lai izlemtu savu dzīves ritējumu.

Šī sieviešu iecere mainīt pasauli rezultējas, diemžēl, tikai divos veidos, tas ir cilvēks saprot šādas dzīves bezjēdzību un aiziet, vai arī pats salauž sev mugurkaulu, lai apliecinātu savas jūtas pret sievieti.

Jā, mīļā!

Skaņa fonam: Esbjörn Svensson Trio – Leucocyte [2008]

Būt par tādu kristīgi ievirzītu džekiņu īstenībā ir nereāli kruta, jo daudzas problēmas vari novelt uz Dievu, pašam ir iespēja laicīgi ņemt pēdu, pat nemēģinot iziet no situācijas cienīgi.
Piemēru?! Īzī pīzī! Puišelis draudzējas ar kādu meitēnu, viss notiek īsta mīlestība gaida ietvaros, rociņas, iespējams kāda naiva bučiņa un cita romantiska figņa. Bet tad purns izdomā, ka viņam konkrētais skuķis nepatīk (jā, draudziņu maiņa šādu džusīšu un džekiņu vidū ir augsta), tad viņš ņem uz bāž šai ausīs, ka viņiem nav lemts būt kopā, jo Dievs tā grib… un skuķēnam tik atliek to pieņemt. Viss vairāk nav ko pielikt, ne atņemt. Smuki.

Esmu ievērojis, ka visādi glumie tipiņi, nu tādi kā juristi, kaut kādi draņķa ekonomisti un citi šmurguļi, kad tikko iemācās izvilkt krānu no biksēm vienlaicīgi ar naudu no kabatas, sāk sist kanti blondīnītēm ar gēla nadziņiem, bet tad paaugoties un saprotot vērtības, sameklē sev normālu sievišķi, kura būtu laba māte viņa bērniem un forša sieva sadzīvē.

Spēja rast kopēju valodu, laikam liecina par mūsu sapratu.
Redz, ja man neļauj vienatnē skatīties futeni, tad es to piedāvāju skatīties kopā. Nostrādāja. Tagad skaidroju visādas vēsturiskas detaļas, piemēram kādēļ visiem riebjas netīrie salašņas itāļi. Un jā, Ansis no zālāja arī nekur nespruks.
BTW pašlaik Paragvajas rubakā pret Itāliju ir 1:0, Berluskoni bimbā.