Būt par tādu kristīgi ievirzītu džekiņu īstenībā ir nereāli kruta, jo daudzas problēmas vari novelt uz Dievu, pašam ir iespēja laicīgi ņemt pēdu, pat nemēģinot iziet no situācijas cienīgi.
Piemēru?! Īzī pīzī! Puišelis draudzējas ar kādu meitēnu, viss notiek īsta mīlestība gaida ietvaros, rociņas, iespējams kāda naiva bučiņa un cita romantiska figņa. Bet tad purns izdomā, ka viņam konkrētais skuķis nepatīk (jā, draudziņu maiņa šādu džusīšu un džekiņu vidū ir augsta), tad viņš ņem uz bāž šai ausīs, ka viņiem nav lemts būt kopā, jo Dievs tā grib… un skuķēnam tik atliek to pieņemt. Viss vairāk nav ko pielikt, ne atņemt. Smuki.

Esmu ievērojis, ka visādi glumie tipiņi, nu tādi kā juristi, kaut kādi draņķa ekonomisti un citi šmurguļi, kad tikko iemācās izvilkt krānu no biksēm vienlaicīgi ar naudu no kabatas, sāk sist kanti blondīnītēm ar gēla nadziņiem, bet tad paaugoties un saprotot vērtības, sameklē sev normālu sievišķi, kura būtu laba māte viņa bērniem un forša sieva sadzīvē.

Spēja rast kopēju valodu, laikam liecina par mūsu sapratu.
Redz, ja man neļauj vienatnē skatīties futeni, tad es to piedāvāju skatīties kopā. Nostrādāja. Tagad skaidroju visādas vēsturiskas detaļas, piemēram kādēļ visiem riebjas netīrie salašņas itāļi. Un jā, Ansis no zālāja arī nekur nespruks.
BTW pašlaik Paragvajas rubakā pret Itāliju ir 1:0, Berluskoni bimbā.

Tā pasaule ir pārāk polāra, un sievietes bieži nespēj apjaust kurā polā vajadzētu atrasties.
Ja es saku, ka gribu skatīties futbolu, tad es to gribu, tas nav apspriežams. Tomēr sievišķis ir iekārtots tā, ka ja šim netīk kas, tad arī pārējiem ir jāizjūt nepatika pret to. Tad nu notiek zāģēšana un īdešana, manu nervu bendēšana. Es saku sēdi klusu, un izbaudi mirkli, kad vari darīt savas mazās sieviešu lietiņas! Jā, pat tās kuras mani kaitina.