ieraksts 243

Katra cilvēka dzīve ir vēsture, senāku vai jaunāku laiku, tam nav nozīmes.
Mana vectēva māsas vīrs Fricis Valdmanis (vienkārši Fričonkulis) ir dzimis 1924. gadā Pleskavas apgabalā, karojis Otrajā pasaules karā, Sarkanās armijas rindās. Iespējams šis ir viņa pēdējais rudens, jo jau vairāk kā nedēļu viņš ir smagi apsirdzis un šorīt viņu aizveda uz slimnīcu.

Pateicoties viņa kaimiņam Paulam Pierhurovicam viņa stāsts, iespējams, ir kļuvis nemirstīgs.

httpvh://www.youtube.com/watch?v=vIhjH9DSRZ8
video saite

httpvh://www.youtube.com/watch?v=dI8hjabB7Ck
video saite

ieraksts 10

Tā nu ir, ka kronopi nevēlas radīt bērnus, jo katrs tik tikko piedzimis kronopēns vispirmām kārtām steidz nolamāt savu tētiņu, saskatīdams viņā visu nedienu iemiesojumus, ko arī pats reiz būs spiests izbaudīt.
Šāda iemesla pēc kronopi mēdz pieaicināt godības, lai tie apaugļotu viņu sievas — godības, būdami aplam miesaskārīgi, vienmēr ir gatavi pakalpot, turklāt viņi cer, ka ar tādu paņēmienu izdosies pamazām likvidēt kronopu morālo pārākumu, Taču te viņi rūgti maldās. Kronopi audzina bērnus savā garā, un jau pāris nedēļu pēc dzimšanas mazuļiem izzūd jebkuri godību vaibsti.