PBS News: Lured by Russia, African soldiers end up on deadly front lines of Ukraine war
„PBS News” sižetā stāsta par Āfrikas valstu vīriešiem, kurus Krievija ar solījumiem par darbu, dāsnām prēmijām un pilsonību vervē karam pret Ukrainu. Pēc Ukrainas aplēsēm, Krievija kopš 2022. gada savervējusi 27 tūkstošus ārzemnieku no 130 valstīm. Āfrikas karavīrus komandieri pazemo un piekauj, uzbrukumos viņus sūta kā lielgabalgaļu, un lielākā daļa frontē izdzīvo mazāk par diviem mēnešiem, bet lauzt līgumu un atgriezties mājās nav iespējams.
RFE/RL: Ukraine Is Winning Its War On Russian Oil Refineries. On The Front Line, It’s A Bloody Slugfest.
„RFE/RL” raksta, ka Ukrainas dronu triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām likuši teju visiem Krievijas reģioniem ierobežot degvielas tirdzniecību, taču frontē Doneckas apgabalā Ukraina ar grūtībām notur Kostjantinivku — vienu no „cietokšņu” pilsētām, kas sargā ceļu uz Kramatorsku un Slovjansku. Krievu karavīri mazās grupās ielavās pilsētā un nostiprinās sagrautajās ēkās; analītiķi lēš, ka pilsēta var krist mēneša laikā. Kremlis apgalvo, ka tā jau ieņemta, bet Zelenskis atbild, ka tie ir kārtējie meli, un piedāvā Putinam tādā gadījumā tikties tur uz miera sarunām.
Wired: Scientists Have Identified a New Fossil Species of Axolotl in Mexico
„Wired” raksta, ka Meksikas Nacionālās neatkarīgās universitātes pētnieki aprakstījuši jaunu izmirušu aksolotlu sugu — Ambystoma quetzalcoatli, pirmo Meksikā formāli aprakstīto fosilo salamandru. Hidalgo štatā atrastās atliekas liecina, ka aksolotli tagadējās Meksikas ezeros dzīvojuši jau pliocēnā, pirms vairākiem miljoniem gadu, un jau toreiz, tāpat kā mūsdienu aksolotli, visu mūžu saglabāja kāpura pazīmes.
The New York Times: ‘Who Should I Vote for?’ Voters Turn to A.I. Before Casting Their Ballots
„The New York Times” raksta, ka šā gada ASV vēlēšanas, visticamāk, būs pirmās, kurās ievērojams skaits vēlētāju pirms balsošanas prasa padomu mākslīgajam intelektam: cilvēki nofotografē savu vēlēšanu zīmi un lūdz Claude vai ChatGPT palīdzēt izvēlēties kandidātus desmitiem vietējo amatu. Daudzu stundu pētīšanas vietā pietiek ar vienu, taču eksperti brīdina, ka atbildēs gadās kļūdas, tās mēdz atspoguļot paša jautātāja uzskatus un priekšrocību gūst kandidāti, par kuriem internetā ir vairāk materiālu, — kampaņas jau publicē tekstus tādā formā, kādu MI rīki labprātāk citē.
The New York Times: Nearly a Million Investors Lost a Total of $3.8 Billion on Trump Crypto Coin
„The New York Times”, atsaucoties uz kriptovalūtu analīzes uzņēmuma „Nansen” datiem, raksta, ka gandrīz miljons Trampa kriptomonētas $TRUMP pircēju — aptuveni divi no katriem trim — kopā zaudējuši 3,81 miljardu dolāru; monētas cena kopš augstākā punkta kritusies par 97 %. Pats Tramps pērn no šīs monētas nopelnīja 636 miljonus dolāru, jo saņēma komisijas maksu par katru darījumu neatkarīgi no kursa. Peļņu guva arī tirgotāji, kuri iegādājās agri un pārdeva pirms krituma.
The New York Times: The Bureaucratic Hell of Getting a Job in 2026
„The New York Times” viedokļu slejā Džesika Grouza darba meklēšanu ASV salīdzina ar birokrātisku šķīstītavu: uzņēmumi gandrīz nevienu neatlaiž, bet arī gandrīz nevienu nepieņem, un cilvēku, kas darbu meklē ilgāk par pusgadu, ir visvairāk kopš pandēmijas. Darba meklētāji iesniedz simtiem pieteikumu, gatavojas desmitiem stundu un iziet vairāku kārtu pārrunas, tomēr darbu tā arī nedabū; aptuveni 90 % uzņēmumu atlasē kādā brīdī izmanto mākslīgo intelektu, tāpēc pieteikumi jāpielāgo algoritmiem, kuru vērtēšanas loģika nav zināma.
Financial Times: Yankee pyramids: how to build a presidential library
„Financial Times” eseja ASV 250. gadadienā par prezidentu bibliotēkām — īpatnēju amerikāņu institūciju: kopš Franklina Rūzvelta laikiem katrs prezidents pēc pilnvaru beigām tiek pie savas arhīva ēkas ar muzeju. Autors apraksta, kā šīs bibliotēkas no arhīviem pārvēršas par pieminekļiem: Obamas centrs Čikāgā prezidenta dokumentus vairs neglabā vispār, bet Trampa iecerētā celtne Maiami ir aptuveni 50 stāvu debesskrāpis ar zelta statujām, ko viņš pats sauc drīzāk par viesnīcu. Tikmēr Trampa administrācija par konstitūcijai neatbilstošu pasludinājusi likumu, kas nosaka, ka prezidenta dokumenti pieder valstij, nevis pašam prezidentam.
LSM: Eiropas mēroga traģēdija holokausts. Kāds tas bija Latvijā un Ukrainā
LSM vēstures rakstā Latvijā dzīvojošais ukraiņu žurnālists Olehs Kudrins ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā atgādina, kā holokausts norisinājās Latvijā un Ukrainā. Latvijā nacisti un viņu vietējie atbalstītāji nogalināja 70 tūkstošus vietējo ebreju un vēl 16–20 tūkstošus no citurienes atvesto, Ukrainā — vairāk nekā 1,4 miljonus ebreju. Abas zemes tieši saista bende Frīdrihs Jekelns, kurš organizēja gan Babinjaras, gan Rumbulas slepkavības un 1946. gadā tika pakārts Rīgā; raksts godina arī taisnīgos starp tautām — ebreju glābējus, tostarp rīdzinieku Žani Lipki.
„Meduza” publicē britu fotogrāfa Kita Makgregora fotogrāfijas no Honkongas galerijā skatāmās izstādes „Gaismu pilsēta” — nakts ielas neona spožumā no 1980. līdz 2000. gadiem. Tieši Honkongas neona ainava savulaik iedvesmoja kiberpanka žanru un „Pa asmeni skrejošo”, taču kopš 1980. gadiem izkārtņu skaits sarucis no simt tūkstošiem līdz aptuveni četriem simtiem: neonu izspiež gaismas diodes, daudzas izkārtnes demontētas kā bīstamas vai nelegālas, un amatnieku, kas tās prot izgatavot, palicis pavisam maz.
Wired: Where NASA Posts Its Best Space Photos, and How to Find Them
„Wired” apkopo vietnes, kur meklējamas NASA fotogrāfijas un video: visaptverošā „NASA Image and Video Library”, pārskatāmākā „NASA Images” ar dienas attēlu, Džonsona kosmosa centra Flickr konts, kurā vairāk nekā 63 tūkstoši attēlu sakārtoti albumos, un aģentūras konti sociālajos tīklos. Tā kā NASA darbu apmaksā ASV valdība, lielākā daļa attēlu ir brīvi izmantojami un kopīgojami.
Šis ir ikdienas saišu apkopojums — saites uz rakstiem, kurus izlasīju iepriekšējā dienā.
Padoms: maksas rakstu bieži var izlasīt, tā saiti sameklējot vietnē archive.ph; rakstu citā valodā var iztulkot ar hugo.lv.
Šo apkopojumu var lasīt arī RSS plūsmā: saites.