Politico: Europeans embrace EU amid growing gloom about world, survey finds
„Politico” atspoguļo jauno Eirobarometra aptauju: kaut eiropieši kļuvuši pesimistiskāki par pasaules nākotni (58 % raugās uz to ar bažām), ticība Eiropas Savienībai ir augsta — 74 % uzskata, ka dalība ES viņu valstij nākusi par labu, un 59 % ir optimistiski par pašas ES nākotni. Par svarīgāko ieguvumu no dalības tiek atzīts ES devums miera un drošības sargāšanā. Apmierinātība tomēr atšķiras: Maltā, Dānijā, Luksemburgā un Portugālē to atzīst vairāk nekā 90 %, bet Grieķijā, Austrijā, Francijā un Bulgārijā — ap 60 %.
„Meduza” raksta, ka Volodimirs Zelenskis izsaucis uz Kijivu Valeriju Zalužniju — bijušo Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku, tagad vēstnieku Lielbritānijā — un tiešā sarunā vaicājis, vai tas kandidēs prezidenta vēlēšanās. Zalužnijs atbildējis apstiprinoši: „Jā. Kandidēšu.” Kijivā spriež, kā un kad rīkot vēlēšanas; slēgtās aptaujas liecina, ka otrajā kārtā Zelenskis Zalužnijam zaudētu, tāpēc viņš cenšas izvairīties no sabiedrības šķelšanās.
The New York Times: Cheating Chickadees Are Seduced by Smarts
„The New York Times” raksta par pētījumu, kas liecina, ka kalnu zīlītes mēdz krāpt savu partneri, ja gadās gudrāks tēviņš. Mātītes mērķtiecīgi meklē tēviņus ar labāku atmiņu — spēju atcerēties, kur paslēpti ziemas krājumi, no kā atkarīga izdzīvošana —, jo gudrāku tēvu mazuļiem ir lielākas izredzes izdzīvot.
LSM: Maldīgā atbrīvošana. Kā Latvija mainījās pēc nonākšanas vācu okupācijas varā 1941. gada vasarā
„LSM” un Latvijas Radio raidījums „Šīs dienas acīm” atskatās uz 1941. gada vasaru, kad līdz ar padomju–vācu kara sākumu Latvija no padomju okupācijas nonāca jauna totalitāra okupanta — nacistiskās Vācijas — varā. Daļa rīdzinieku 1. jūlijā vāciešus sagaidīja kā atbrīvotājus, jo nedēļu iepriekš padomju vara bija masveidā deportējusi tūkstošiem cilvēku, taču cerībām uz Latvijas valstiskumu nebija pamata: Berlīne Baltiju iecerēja kā vācu dzīvestelpu, plānoja rases pārbaudes un kolonizāciju, bet saimniecību izlaupīja. Vēsturnieki atgādina arī, ka daļa latviešu, kas 1941. gadā ņēma rokās ieročus, iesaistījās kara noziegumos, tostarp savu ebreju tautības līdzpilsoņu slepkavošanā.
Financial Times: The town that Elon Musk built
„Financial Times” apraksta Starbase — pilsētu Teksasas piekrastē, kas izaugusi ap Ilona Maska „SpaceX” raķešu rūpnīcu. Pēc Maska 2021. gada aicinājuma atbalstītājiem turp pārcelties šī vieta pērn oficiāli kļuva par pilsētu ar 500 iedzīvotājiem, no kuriem lielākā daļa strādā „SpaceX”; pēc uzņēmuma akciju laišanas biržā daudzi kļuvuši par miljonāriem — vismaz uz papīra. Raksta autore Starbase raksturo kā Trampa Amerikas simbolu: tehnoloģiju varas, ģeopolitisku ambīciju un militarizētas pierobežas savijumu, kur darbiniekus saista konfidencialitātes līgumi.
Radio Free Europe/Radio Liberty: Where Did Iran’s Hijab Police Go?
„Radio Free Europe/Radio Liberty” vēsta, ka Irānas lielpilsētu ielās stingrās hidžāba prasības vairs gandrīz netiek uzraudzītas: daudzas sievietes iznāk bez galvas lakata un ar īsām piedurknēm, un kādreiz iebiedējošās „tikumības policijas” patruļas praktiski pazudušas. Likums nav mainījies — hidžābs joprojām ir obligāts —, taču pēc 2022. gada protestiem un kara ar ASV vara, šķiet, izvairās saasināt attiecības ar sabiedrību. Sodi tomēr nav zuduši: dziedātājai Parastu Ahmadi par uzstāšanos bez lakata piespriesti 74 pātagas cirtieni.
LRT: Russian speakers in Lithuania turn to Ukrainian, Polish after driving test language ban
„LRT” vēsta, ka pēc tam, kad Lietuva no šā gada sākuma aizliedza kārtot autovadītāja eksāmenu krievu valodā (pamatojot to ar nacionālo drošību), krievvalodīgie iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas tulku ukraiņu vai poļu valodā. Piemēram, poļu valodā kārtoto eksāmenu skaits gada laikā audzis no viena līdz 81, bet ukraiņu valoda parādījusies pirmoreiz. Telegram grupās migranti apmainās ar padomiem, kā labāk nokārtot eksāmenu.
The New York Times: This Cell Feeds, Grows and Reproduces. And It’s Manmade.
„The New York Times” ziņo, ka Minesotas Universitātes zinātnieki no desmitiem sastāvdaļu radījuši vienkāršas mākslīgas šūnas, kas barojas, aug, vairojas un savā starpā sacenšas par barību — gandrīz visas dzīvības pazīmes. Pētniece Keita Adamala tās nosaukusi par „SpudCell” (pēc kartupelim līdzīgā izskata) un vairās dēvēt par dzīvām: „Dzīvība nav bināra.” Nākotnē šādas šūnas varētu palīdzēt saprast, cik gēnu vajadzīgs vienkāršākajai dzīvības formai, vai pat ražot jaunas zāles un piesaistīt oglekļa dioksīdu no atmosfēras.