The New York Times: Climate Change Fueling Europe’s Ferocious Heat Wave, Scientists Find
Jaunā pētījumā secināts, ka šī jūnija ārkārtējais karstums Rietumeiropā nebūtu bijis iespējams bez cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām. Lai arī mūsdienu klimatā tik plašs un spēcīgs karstuma vilnis jūnijā vēl ir retums — tā iespējamība jebkurā gadā ir mazāka par 1% —, pirms 50 gadiem, kad planēta bija jūtami vēsāka, tas būtu bijis „praktiski neiespējams”. Cik bieži šādi viļņi atkārtosies turpmāk, atkarīgs no tā, cik lielā mērā valstis samazinās siltumnīcefekta gāzu izmešus.
The New York Times: How a Niche Technology Became a Choke Point for A.I.
„The New York Times” apraksta, kā kāda līdz šim maz ievērota pusvadītāju nozares joma — tā dēvētā advanced packaging tehnoloģija, kas vienā plaukstas lieluma modulī apvieno desmitiem atsevišķu komponentu — kļuvusi par vienu no kritiskākajiem punktiem cīņā par līderību mākslīgajā intelektā. Tā kā tradicionālā pieeja — arvien vairāk tranzistoru ievietot vienā mikroshēmā — sniedz aizvien mazāku veiktspējas pieaugumu, „Nvidia” un citi ražotāji arvien biežāk paļaujas tieši uz šo tehnoloģiju, taču to gandrīz pilnībā veic Taivānas TSMC — tas pats uzņēmums, kas ražo arī modernākās mikroshēmas. Tādējādi ASV kļuvusi atkarīga no Taivānas vairāk nekā jebkad, savukārt Trampa administrācija pērn faktiski apturēja šādas tehnoloģijas pētniecības un izstrādes centra izveidi Arizonā, ko ar 1,1 miljardu dolāru atbalstīja Baidena administrācija.
Politico: Pope moves to clarify when wars are justified. Trump probably won’t like the answer.
Pāvests Leons XIV piektdien aiz slēgtām durvīm pulcēja pasaules kardinālus, lai pārskatītu Baznīcas mācību par to, kad karš ir attaisnojams. Tradicionālo „taisnīga kara” teoriju, kuras pirmsākumi meklējami jau svētā Augustīna un Akvīnas Toma darbos, pāvests dēvē par novecojušu laikā, kad pastāv droni, kiberkari un kodolieroči, un, šķiet, vēlas to sašaurināt tā, lai karš būtu attaisnojams vienīgi visstingrākajos pašaizsardzības gadījumos. Šī nostāja jau radījusi domstarpības ar Trampa administrāciju — ASV viceprezidents Dž. D. Venss bija aicinājis pāvestu būt piesardzīgākam savos teoloģiskajos spriedumos.
Wired: Europe Is Fed Up and Wants Its Own AI
„Wired” apraksta, kā Eiropā aug vēlme izveidot pašai savu — „suverēnu” — mākslīgā intelekta nozari, lai nebūtu jāpaļaujas vienīgi uz amerikāņu modeļiem. Lai gan līdzšinējie mēģinājumi atdarināt Silīcija ielejas ekosistēmu nav devuši rezultātu un Eiropas jaunuzņēmumiem tiek tikai niecīga daļa no ASV ieguldījumiem, šoreiz grūdienu devusi tieši Vašingtona: kad Trampa administrācija „Anthropic” jaudīgajam modelim „Claude Fable” uzlika eksporta ierobežojumus un liedza ārvalstniekiem tam piekļuvi, daudziem tas kļuva par brīdinājumu, ka paļauties uz ASV uzņēmumiem vairs nav droši.
Al Jazeera: Who will control Africa’s AI infrastructure, and at what cost?
Kamēr ārvalstu tehnoloģiju uzņēmumi visā Āfrikā iegulda datu centros, mākoņpakalpojumos un mākslīgā intelekta sistēmās, arvien aktuālāks kļūst jautājums, cik lielā mērā Āfrikas valstis īsti kontrolēs infrastruktūru, uz kuras šīs tehnoloģijas balstās. Kontinentā, kur dzīvo aptuveni 18% pasaules iedzīvotāju, atrodas mazāk nekā 1% pasaules datu centru jaudas, bet savukārt tādi projekti kā „Microsoft” un G42 plānotais miljarda dolāru datu centrs Kenijā raisa bažas par milzīgo enerģijas un ūdens patēriņu. „Al Jazeera” norāda: neatkarīgi no tā, vai partneris ir ASV, Eiropas vai Ķīnas uzņēmums, galvenais ir tas, ko valstis no šādiem darījumiem patiešām iegūst.
Wired: How People in China Keep Outsmarting Anthropic’s Geolocation Restrictions
„Wired” stāsta, kā cilvēki Ķīnā apiet „Anthropic” ierobežojumus, lai piekļūtu „Claude” — modelim, ko daudzi ķīniešu programmētāji uzskata par labāko, jo vietējie modeļi kodēšanā joprojām atpaliek par sešiem līdz deviņiem mēnešiem. Lai gan „Anthropic” bloķē kontus, par kuriem rodas aizdomas, ka tie pieder cilvēkiem Ķīnā, ir izveidojies plašs melnais tirgus: kontus pārdod platformās „Taobao” un „Telegram”, bet tā sauktās „pārsūtīšanas stacijas” — starpniekserveri ārpus Ķīnas — tālāk pārdod piekļuvi „Claude” API. Pēc tam, kad uzņēmums ieviesa personas apliecības pārbaudi, tirgus pārorientējās uz viltotiem personas dokumentiem.
ABC: Concerns China’s new ethnic unity law could put Australian citizens at risk
No 1. jūlija Ķīnā stājas spēkā jauns „etniskās vienotības” likums, kura mērķis ir radīt kopēju, visas 55 etniskās minoritātes (tostarp tibetiešus un uigurus) aptverošu nacionālo identitāti, nostiprinot ķīniešu valodu un kriminalizējot „separātismu” un „reliģisko ekstrēmismu”. Bažas raisa kāda likuma norma, kas paredz, ka pie atbildības par „etniskās vienotības graušanu” vai „separātisma kūdīšanu” var saukt arī ārpus Ķīnas dzīvojošus cilvēkus. Austrālijas valdība šo jautājumu izvirzījusi gan tiešās sarunās ar Ķīnu, gan ANO Cilvēktiesību padomē, savukārt Eiropas Parlaments aicinājis likumu atcelt.
NPR: Ex-NOAA employees re-create a climate data site shut down by Trump
Bijušie ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) darbinieki izveidojuši jaunu klimata datu vietni Climate.us, lai aizpildītu robu, kas radās, kad Trampa administrācija pērn slēdza valdības uzturēto Climate.gov (tās veidotājus atlaida DOGE budžeta samazinājumu gaitā). Komanda bijušās programmas direktores Rebekas Lindzijas vadībā ziedojumos savāca aptuveni 280 000 dolāru un piesaistīja ap 80 zinātnieku, kas pārbauda publicētā satura pareizību. Vietnē atjaunots agrākais „klimata informācijas panelis” un 15 gadu rakstu arhīvs.
Meduza: Бастрыкин сожалеет, что в России нельзя сажать в тюрьму с 12 лет
Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins Pēterburgas juridiskajā forumā pauda nožēlu, ka Krievijā cilvēkus nevar sākt saukt pie kriminālatbildības jau no 12 gadu vecuma. Pēc viņa teiktā, mūsdienu pusaudži nobriest daudz ātrāk un jau 12–13 gados izdara noziegumus, taču paliek nesodīti. Bastrikins arī norādīja, ka 2025. gadā Krievijā notikuši seši skolēnu uzbrukumi skolās, bet kopš 2026. gada sākuma — jau astoņi.
Meduza: Рядом с офисом «Иннопрактики» в Москве (ее возглавляет дочь Путина) поставили систему ПВО
Maskavā netālu no fonda „Innopraktika” galvenā biroja — to vada Vladimira Putina meita Katerina Tihonova — uzstādīta pretgaisa aizsardzības sistēma S-400. Pēc „Radio Svoboda” ziņām, kas balstītas satelītattēlos, šī iekārta, visticamāk, ir daļa no jauna gaisa aizsardzības loka ap Maskavas centru, ko izvērš, pieaugot Ukrainas dronu uzbrukumiem pilsētai. Ap paša Putina rezidenci Valdajā izvietotas vismaz 27 šādas iekārtas.
SBS: The night sky is fading. What happens when we lose the stars?
Gaismas piesārņojums visā Austrālijā arvien vairāk aizsedz zvaigznes, un tas nav tikai ainavas zaudējums: tā ir kultūras un ekoloģiska pārmaiņa, kas izjauc ekosistēmas un apdraud pirmiedzīvotāju zināšanas, kas gadu tūkstošiem balstītas uz nakts debesu vērojumiem. Raksta varonis, kādas Austrālijas pirmiedzīvotāju kopienas pārstāvis, stāsta par zvaigznāju „Emu debesīs”, kas saskatāms nevis zvaigznēs, bet Piena Ceļa tumšajos plankumos, un kura novietojums vēsta, kad drīkst vākt emu olas. NASA finansēts pētījums liecina, ka mākslīgā apgaismojuma daudzums naktī laikposmā no 2014. līdz 2022. gadam pasaulē pieaudzis par aptuveni 16%.
Financial Times: SpaceX bonds sell off days after AI and rocket group’s $25bn debt deal
„Financial Times” ziņo, ka „SpaceX” obligācijas piektdien strauji kritušas cenā — vien dažas dienas pēc tam, kad uzņēmums aizņēmās 25 miljardus dolāru —, jo investori sākuši šaubīties par Īlona Maska raķešu un mākslīgā intelekta uzņēmuma ilgtermiņa izredzēm. Obligāciju ienesīgums pietuvojies līmenim, kāds raksturīgs nedrošiem (junk) aizņēmējiem, lai gan reitingu aģentūras uzņēmumam piešķīrušas investīciju kategorijas reitingu. 2025. gadā „SpaceX” piedzīvoja 4,9 miljardu dolāru zaudējumus; aizņemšanos tik drīz pēc rekordlielā akciju sākotnējā piedāvājuma kāds eksperts dēvē par pazīmi, ka tirgus ieiet „burbuļa zonā”.