Yle: What annoys Finns the most? Wars, selfishness, and telemarketers
Somu komunikācijas aģentūras pasūtīts pētījums noskaidrojis, kas somus kaitina visvairāk: kari, savtīgums un uzmācīgie telemārketinga zvani. Atklājās arī paaudžu atšķirības — pensionārus kopumā tracina vairāk lietu (trīs no četriem dusmojas par kariem, daudzus kaitina arī lielīšanās un nodokļu nemaksātāji), savukārt jaunieši divreiz biežāk nekā citi sūdzas par mākslīgā intelekta lietošanu darbā, kā arī par darba iespēju trūkumu un labējo politisko partiju rīcību. Tomēr, par spīti visam, 89% aptaujāto atzina, ka vismaz reizēm jūtas laimīgi.
Cilvēktiesību organizācija „Pirmā nodaļa” ziņo, ka Krievijas tiesas 2026. gadā sākušas ievērojami ātrāk izskatīt valsts drošības lietas un piespriest sodus. Gada pirmajā ceturksnī tiesās nonāca 143 lietas par valsts nodevību, spiegošanu un līdzīgiem pārkāpumiem; no tām 62 (43%) izskatītas vēl līdz ceturkšņa beigām — gadu iepriekš tikai 26%. Pavisam pieņemti vismaz 107 spriedumi un notiesāti 110 cilvēki, bet marts ar 48 spriedumiem kļuvis par rekordmēnesi visā novērojumu vēsturē. Galvenā apsūdzība joprojām ir valsts nodevība, pēc kuras notiesāti 90% apsūdzēto un vidējais sods ir 15 gadi un 5 mēneši. Tas nozīmē, ka katru darbdienu tiesas vidēji notiesāja divus cilvēkus.
The New York Times: These Birds’ Backflips Are Fueled by Sugar
Manakini — koši Dienvidamerikas un Centrālamerikas putni — pazīstami ar riesta dejām: tēviņi klikšķina spārnus, riņķo ap sāncenšiem un pat veic kūleņus, lai iekarotu mātītes. Jauns ģenētisks pētījums liecina, ka šo enerģiju prasošo deju radīja sena uztura maiņa. Putni jau dinozauru laikos bija zaudējuši saldās garšas receptoru, taču daži augļu un nektāra ēdāji spēju izgaršot cukuru atguva, izmantojot to pašu receptoru, ar kuru zīdītāji uztver umami garšu. Tieši spēja sajust un sagremot augļu cukuru deva manakiniem enerģiju iespaidīgajām izrādēm.
Wired: British Police Built a Sprawling Crime-Prediction Machine. Some Results Couldn’t Be Trusted
„Wired” izmeklēšana atklāj, kā Anglijas Avonas un Somersetas policija kopā ar Bristoles pašvaldību izveidojusi plašu noziegumu prognozēšanas sistēmu: datubāzē apkopoti dati par teju pusmiljonu Bristoles iedzīvotāju, un mašīnmācīšanās modeļi tūkstošiem cilvēku piešķir riska novērtējumu. Divus modeļus, kas vērtēja bērnu seksuālas vai noziedzīgas izmantošanas risku, Bristoles pašvaldība 2023. gadā klusi pameta: policija gribēja tos attiecināt uz visu reģionu, bet neizdevās vienoties par datu apmaiņu ar pārējām pašvaldībām, tāpēc modeļos palika vairs tikai policijas dati bez sociālajiem rādītājiem, un tie kļuva tik neprecīzi, ka daļa apdraudēto bērnu vairs neparādījās rezultātos. Neatkarīga revīzija atklāja, ka lielākajai daļai modeļu ir zema precizitāte, taču Lielbritānija šādus rīkus tomēr gatavojas ieviest vēl plašāk.
NPR: When going to ‘camp’ meant Roman military lodgings — not summer fun
NPR rubrikā „Word of the Week” aplūkota vārda „camp” (nometne) izcelsme. Lai gan mūsdienās tas saistās ar bērnu vasaras nometnēm, 16. gadsimta sākumā tas nāca no franču valodas un nozīmēja pagaidu militāru apmetni (no latīņu campus — lauka, kurā pulcēja karavīrus). Gadsimtu gaitā vārds ienāca arī ikdienas valodā, taču joprojām apzīmēja pagaidu mītni — klejotāju, mežstrādnieku, mednieku —, nevis atpūtu. Tikai 19. gadsimta beigās tas sāka saistīties ar atpūtu: pirmās bērnu vasaras nometnes radās no turīgu vidusšķiras vīriešu bažām, ka, pilsētām augot, zēni bez saskarsmes ar dabu neizaugs par īstiem vīriem. Vēlāk nometnes aptvēra arī meitenes un strādnieku imigrantu bērnus un kļuva par vietām, kur bērnus „amerikanizēt” un mācīt amerikāņu vērtības.
Politico: White House helped Mark Zuckerberg and the Google CEO dodge a Senate grilling
„Politico” ziņo, ka Baltais nams iejaucies, lai pasargātu „Meta” vadītāju Marku Cukerbergu un „Google” vadītāju Sundaru Pičaju no liecināšanas ASV Senāta Tieslietu komitejas sēdē par viņu uzņēmumu praksi bērnu drošības jomā. Komitejas priekšsēdētājs Čaks Grāslijs piekritis, ka viņu vietā liecinās zemāka ranga vadītāji — „Instagram” vadītājs Ādams Moseri un „YouTube” vadītājs Nīls Mohans —, savukārt Baltais nams pretī atbalstīs Grāslija virzīto bērnu aizsardzības likumprojektu. Tas labi parāda, kā tehnoloģiju giganti spēj izmantot savas ciešās saites ar Trampa administrāciju pat tad, kad atrodas likumdevēju un tiesu pastiprinātā uzmanībā.
Le Monde: EU says Amazon, Microsoft cloud services should face stricter rules
Eiropas Savienība paziņojusi, ka „Amazon” (AWS) un „Microsoft” (Azure) mākoņpakalpojumiem to dominējošā stāvokļa dēļ jāpiemēro stingrāki Digitālo tirgu akta noteikumi. Tie ir attiecīgi lielākais un otrais lielākais mākoņdatošanas sniedzējs ES, bet ASV uzņēmumi kopā veido divas trešdaļas tirgus. Lai gan abi neatbilst skaitliskajiem sliekšņiem, piemēram, pēc lietotāju skaita, ES uzskata, ka tiem ir „būtiska ietekme” un noturīgs stāvoklis tirgū. „Google Cloud”, trešais lielākais spēlētājs, līdzīgu izmeklēšanu pagaidām neizpelnījās. Šis solis var vēl vairāk sakaitināt Vašingtonu, kas šos noteikumus dēvē par netaisnīgu tirdzniecības barjeru.
The New York Times: A Wikipedia Founder Is Barred From Editing Articles on the Site
Vikipēdijas līdzdibinātājam Larijam Sangeram, kas vietni asi kritizē jau vairāk nekā 20 gadus, uz nenoteiktu laiku liegts rediģēt tās rakstus. Iemesls nav viņa pārmetumi par Vikipēdijas kreiso novirzi, bet gan procesuāls pārkāpums: dažas dienas pēc tam, kad viņš iesniedza priekšlikumu par lielāku viedokļu daudzveidību vietnē, Sangers to izsludināja saviem 93 000 sekotājiem platformā X, lai ietekmētu iekšējos balsojumus — tas atzīts par aizliegtu balsu vākšanu. Pats Sangers sūdzējās, ka nav bijis ne lietas izskatīšanas, ne tiesneša, ne zvērināto.
Financial Times: Anthropic has hired an economist with . . . interesting views on human survival
„Financial Times” ironizē par to, ka „Anthropic” — mākslīgā intelekta uzņēmums, kas pats sevi mēdz dēvēt par nozares sirdsapziņu — pieņēmis darbā Stenfordas ekonomistu Čadu Džonsu, kura 2023. gada zinātniskajā rakstā izklāstīts pārsteidzošs aprēķins: pieņemot tā saukto logaritmisko lietderību, esot „optimāli” riskēt ar vienu pret trim varbūtību izbeigt cilvēces pastāvēšanu apmaiņā pret divām pret trim varbūtību 55 reizes paaugstināt dzīves līmeni. Raksta autors gan šaubās, vai lielākā daļa cilvēces būtu gatava noslēgt šādas derības.