TechCrunch: The AI layoff wave is becoming a powder keg
Pagājušajā mēnesī informācijas tehnoloģiju nozarē atlaists vairāk darbinieku nekā iepriekšējo divu gadu laikā — gandrīz 40 000 cilvēku —, un mākslīgais intelekts jau trešo mēnesi pēc kārtas tiek minēts kā galvenais atlaišanu iemesls. Tomēr aizvien skaļāk izskan viedoklis, ka MI patiesībā ir tikai izdevīgs aizbildinājums, bet īstais cēlonis ir pandēmijas gados pārmērīgi uzpūstais darbinieku skaits un vājā vadība: pat Džeks Dorsijs galu galā atzina, ka viņa uzņēmumā Block bijis par daudz darbinieku, savukārt riskkapitālists Marks Andrīsens MI nodēvē par „sudraba lodes attaisnojumu”. Raksts brīdina par sprādzienbīstamu situāciju: kamēr desmitiem tūkstošu cilvēku zaudē darbu, šaurs MI nozares iekšējā loka cilvēku pulciņš kļūst neiedomājami bagāts — vienā dienā vien Cerebras un SpaceX akciju debijas radīja jaunus miljardierus un tūkstošiem miljonāru.
Al Jazeera: ‘Looked so real’: How AI is being weaponised against India’s Muslim women
Indijā plešas jauns musulmaņu sieviešu pazemošanas veids — ar mākslīgo intelektu radīti seksualizēti attēli un safabricēti video, kuru mērķis ir viņas apkaunot un iebiedēt. Raksts kā piemēru min modeli Samrīnu Ajubu: no viņas universitātes gadu fotogrāfijām kāds bija samontējis ziņu sižetam līdzīgu video ar balss ierakstu un ekrāna titriem, kurā nepatiesi apgalvots, ka viņa „pārdod savu ķermeni” hinduistu vīriešiem, bet viņas pašas brālis nodēvēts par suteneri. „Tas izskatījās tik īsts, ka tam noticētu pat mani vecāki,” saka Ajuba.
The New York Times: Taking on Neo-Nazis, One Trademark at a Time
Vācijā nacistu simbolu un saukļu publiska lietošana sen ir aizliegta, taču interneta veikali aizliegumu apiet — piemēram, izlaižot patskaņus („HTLR”) vai lietojot skaitli „88″ kā slēptu „Heil Hitler” apzīmējumu. Lai pret šo praksi cīnītos, kampaņa „Recht Gegen Rechts”, ko 2021. gadā dibinājis Saimons Knitels, reģistrē Eiropas Savienības preču zīmes uz neonacistu simboliem un kodētām frāzēm. Iegūstot uz tām īpašumtiesības, kampaņa var likumīgi vērsties pret veikaliem, kas pelna ar pronacistisku produkciju, un šādi atņemt naida grupām svarīgu ienākumu avotu.
The New York Times: How Does One Brain Speak Two Languages?
Jauns pētījums (publicēts žurnālā JNeurosci) apgāž līdzšinējo pieņēmumu, ka cilvēka smadzenes katru valodu apstrādā ar atsevišķu mehānismu. Izrādās, ka, veidojot, piemēram, vārda daudzskaitli, smadzeņu darbība ir pārsteidzoši līdzīga neatkarīgi no tā, vai cilvēks runā dzimtajā vai kādā citā valodā. Tas liecina, ka valodas darbina viens un tas pats „gramatikas dzinējs”, nevis divas nošķirtas sistēmas, kā zinātnieki bija domājuši iepriekš.
Le Monde: When Darwin comes to town: How the urban jungle disrupts animals’ natural selection
Jau desmit gadus biologi pēta, kā dzīvnieki pielāgojas dzīvei pilsētā un vai novērotās pārmaiņas ir patiesa ģenētiska evolūcija vai tikai elastīga uzvedība. Pilsētu zīlītes kļūst agresīvākas, gliemežiem mainās čaulas krāsa, bet baložu spalvas labāk panes piesārņojumu. Pētnieki secina, ka pilsēta negaidīti kļuvusi par milzīgu dabiskās izlases laboratoriju, kurā evolūciju var vērot teju reālā laikā.
Le Monde: The Swiss canton attracting Dubai’s ultra-wealthy
Cūga — viens no mazākajiem, bet bagātākajiem Šveices kantoniem — ar saviem zemajiem nodokļiem un “drošības sajūtu” pievelk pasaules turīgākos cilvēkus, arvien biežāk arī no Dubaijas. Šajā nelielajā teritorijā (240 km², 130 000 iedzīvotāju) katrs astotais ir vismaz miljonārs, reģistrēti vairāk nekā 40 000 uzņēmumu, un kantona iekšzemes kopprodukts ir salīdzināms ar tādu valstu kā Armēnija vai Namībija ekonomiku.
Financial Times: Lessons from Ireland’s Revolut revolution
Britu fintech uzņēmums Revolut — novērtēts 75 miljardu dolāru apmērā un ar 75 miljoniem klientu — virzās uz iespējamu 200 miljardu vērtu iziešanu biržā 2028. gadā. Raksts par piemēru ņem Īriju, kur Revolut spējis strauji pārvilināt klientus no vietējām bankām, un parāda, cik neaizsargātas pret veiklajiem fintech uzņēmumiem ir tradicionālās bankas ar savām novecojušajām sistēmām. Par nopietnu konkurentu Revolut nosaucis pat JPMorgan vadītājs Džeimijs Daimons.
Financial Times: Arson targeting Keir Starmer properties originated in Russia
Financial Times izmeklēšana secina, ka aiz dedzināšanas uzbrukumiem premjerministra Kīra Stārmera ģimenes mājai un citiem ar viņu saistītiem objektiem stāv Krievijā mītošs tiešsaistes sabotāžas tīkls. Uzbrukumus vadīja persona ar segvārdu „El Money”, kas saistīta ar prokremlisko hakeru grupu NoName057(16) — ASV to dēvē par Krievijas „valsts atbalstītu projektu”. Šī persona Londonā savervēja 22 gadus vecu ukraiņu būvstrādnieku (par dedzināšanu jau notiesāts), bet tas pats kurators organizēja arī pretislāmisku grafiti zīmēšanu pie mošejām — daļa no Krievijas centieniem kurināt sociālo spriedzi Lielbritānijā.
SABC News: Without free, decolonised education sacrifices of 1976 remain in vain
Gaidot 16. jūnija Soveto sacelšanās 50. gadadienu, 1976. gada skolēnu protestu līdera Tsietsi Mašinīni ģimene uzsver: ja izglītība nekļūs bezmaksas un nebūs atbrīvota no koloniālā mantojuma, toreizējo upuru ziedošanās paliks veltīga. Sacelšanos izraisīja aparteīda režīma lēmums afrikandu valodu noteikt par mācību valodu melnādaino skolēnu skolās; protests sākās Soveto, izplatījās pa visu valsti un kļuva par pagrieziena punktu cīņā pret aparteīdu.
NPR: Is it OK to track your 18-25-year-old kid? Most parents do
Mičiganas Universitātes aptauja atklāj, ka 52 % vecāku, kuru bērni ir 18–25 gadus veci, ar telefona lietotnēm seko savu jau pieaugušo atvašu atrašanās vietai — turklāt parasti sekošana ir ieslēgta visu laiku. Vairākums to skaidro ar mieru par bērna drošību, taču daļa atzīst, ka tā drīzāk rada satraukumu. Psihologi brīdina: ja sekošanu izmanto, lai iejauktos un kontrolētu, tā traucē jaunietim kļūt patstāvīgam, jo tieši šajā vecumā ir svarīgi, lai daļa dzīves paliek tikai paša ziņā.
The Kyiv Independent: Ukraine’s private military companies face push to regulate amid wartime boom
Ukrainā darbojas desmitiem privātu uzņēmumu, kas apmāca dronu operatorus, atmīnē teritorijas un apkalpo militāro tehniku, un daži sevi pat sauc par privātajām militārajām kompānijām — taču likuma priekšā Ukrainā tādu nemaz nav, jo likums neatzīst bruņotus formējumus ārpus valsts kontroles. Kara laikā šī nozare strauji augusi, un plaisu starp tās darbību un noteikumu trūkumu vairs nav iespējams ignorēt. Prezidents Zelenskis uzdevis līdz gada beigām sagatavot likumu, kas radītu caurskatāmu valsts kontroles mehānismu.
PBS NewsHour: Britain is banning children from using social media. Here’s what other countries are doing
Lielbritānija paziņojusi, ka liegs bērniem līdz 16 gadu vecumam lietot vairākas sociālo tīklu lietotnes, tostarp Snapchat, TikTok un YouTube, lai pasargātu jauniešus no kaitīga satura un pārmērīga ekrāna laika. Tā pievienojas plašākai pasaules tendencei: Austrālija līdzīgu aizliegumu kā pirmā ieviesa pērn decembrī (uzņēmumiem par tā neievērošanu draud naudas sodi līdz 35 miljoniem dolāru), bet vēl citas valstis, piemēram, Malaizija, prasa vecuma pārbaudi. Kritiķi gan norāda, ka šādi aizliegumi ir grūti īstenojami un rada privātuma riskus.
NPR: Abdullah Ibrahim, quiet giant of the jazz piano, has died at 91
91 gada vecumā savās mājās Vācijā miris Dienvidāfrikas džeza pianists Abdulla Ibrahims, kurš jaunībā uzstājās ar skatuves vārdu Dollar Brand. Nelsons Mandela viņu dēvēja par Dienvidāfrikas Mocartu, bet viņa skaņdarbs „Mannenberg” kļuva par neoficiālu pretaparteīda himnu. Karjeras sākumā viņš kopā ar trompetistu Hjū Masekelu spēlēja grupā Jazz Epistles, vēlāk sadarbojās ar Djūku Elingtonu un iedvesmoja vairākas džeza pianistu paaudzes. Zem apraksta — viņa kādreizējais „Tiny Desk” mājas koncerts no NPR arhīva.
Šis ir ikdienas saišu apkopojums — saites uz rakstiem, kurus izlasīju iepriekšējā dienā.
Padoms: maksas rakstu bieži var izlasīt, tā saiti sameklējot vietnē archive.ph; rakstu citā valodā var iztulkot ar hugo.lv.