ieraksts 343

Kaut kad ļoti sen, sen ar Bernhardu sēdējām un dzērām alu, un sākām runāt par mūsu leksikā esošo vārdu kopu “es tevi mīlu!” (Bernharda gadījumā “jeg elsker deg!”) — secinājām, ka intravertajiem ziemeļu iedzīvotajiem, pretstatā anglosakšiem, kuri savu “love”, pievieno klāt, nereti, pilnīgi nejēdzīgi, šī frāze izsaka daudz dziļākas un patiesākas jūtas, jo izdabūt šos vārdus lauka no latvieša vai norvēģa nemaz nav tik viegli.

Apliecinājumu, manis paustajai domai, var sajust pašā vārdu izrunā, jo latviski tie skan smagi un monotoni, praktiski bez emocionālā piesitiena, pretstatā franciski (Je t’aime) vai, pat, vāciski (Ich liebe dich) — tajos jau ir ietverta kaisles dzirksts, kas padara vārdus vieglāk izsakāmus, tomēr reizē arī seklākus un tukšākus.

ieraksts 305

Lai spētu redzēt tumsā ceļu bija jāizslēdz malduguns. Tad kopā, es un draudzene nakts, varējām mīt dubļus neviena netraucēti.
Es viņai saku: “ātrāk!” Bet šī klusējot aizsteidzas garām, virs manis atstājot mākoņus un lietu. Bet tam vairs nebija nozīmes, jo brīdī, kad zeme saplūda ar debesīm, vecie grēki no miesas tika aizskaloti prom, lai dotu vietu jauniem.

P.S.
Pagājušo nakti biju aizminies līdz Mangaļsalas mola viņam galam, kādi sešdesmit kilometriņi pa tumsu (šurpu, turpu) sanāca.

ieraksts 263

Pinu vadus, skrienu lejā, pērku pienu un sieru, nogriežu rupjmaizes šķēli, uzsmērēju brūkleņu zafti. Atguļos uz grīdas blakus Ansim, abi vērojam spuldzīti, kožu sev apakšlūpā, tā ir sala un manas nevīžības dēl sasprēgājusi, nedaudz sūrst.

httpvh://www.youtube.com/watch?v=-zUcVf_KRik
saite uz video