podkāsts 5

Piektā podkāsta ieraksta viesis ir Māris, ar kuru kopā runājām par reliģiju, tās vietu Eiropas kultūrtelpā un Latvijas Universitāti, kuras ājurvēdas un homeopātijas profesionālajām pilnveides izglītības programmām pievienosies arī Latvijas katoļu baznīcas vadīta fakultāte, kas nevien ir pretrunā akadēmiskajiem principiem, bet arī, manuprāt, pārkāpj Universitātes satversmi (punkti: 3.5, 3.6, 3.8, 4.2, 4.7, 4.27, 4.28, 5.2, 6.3) un Latvijas Republikas Satversmes 99. pantu. Turpināt lasīt “podkāsts 5”

ieraksts 347

Gustavo Gutierreza (Gustavo Gutiérrez) ietekme uz mūsdienu reliģisko izpratni Dienvidamerikā un arī pārējā mūsdienu pasaulē, saistībā ar garīgās prakses realizāciju dzīvē un ikdienas darbos, ir atstājusi neizdzēšamas pēdas, palīdzot veidoties diskursam, kas ir galēji pretējs tam ko iepriekš sludināja oficiālā Katoļu Baznīca. Atzīmēšu, ka pēdējie pontifi ir apzināti darbojušies pret Gustavo Gutierreza un viņa domubiedri paustajām idejām, tomēr ironiskā kārtā, tas nav traucējis tiem aizņemties dažus punktus (atmetot hierarhiski organizētajai baznīcas struktūrai un cilvēkiem netīkamo) no ideoloģiskās un teoloģiskās bāzes, ko viņš ir izstrādājis. Jau laikus vēlos norādīt, ka izmantošu divus terminus nabago baznīcu un bagāto baznīcu, kuras sasvstarpēji atrodas pretpozīcijās, lai gan no ārpuses tiek uztvertas kā vienots veselums (kā uzsver nikaragviešu priesteris un teologs Ernesto Kardenals (Ernesto Cardenal) – patiesā ir tā baznīca, kura ir Jēzus Kristus, un tā ir tā, kura kalpo trūcīgajiem).

Savu redzējumu par Gustavo Gutierreza sludinato teoloģiju balstu trijās viņa grāmatās: “Liberation and Change: Freedom and Salvation – a political problem”, “A Theology of Liberation”, “The Truth Shall Make You Free: Confrontations”.

Gustavo Gutierrezs (Gustavo Gutiérrez) piedzima 1928. gadā Limā (Peru) kečvi (termins ietver sevī vairākas Dienvidamerikas tautas, kuras runā kečivi valodā) un spāņu iebraucēju ģimenē[1], bērnībā cieta no osteomielita, tamdēļ vecumā no divpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem pārvietojās ratiņkrēslā. Iesākumā Gustavo Gutierrezs studēja literatūru un psihiatriju, tomēr sapratis, ka vēlas ko vairāk, viņš kļuva par dominikāņu ordeņa brāli un Romas Katoļu Baznīcas priesteri (1959), papildus sākot studēt teoloģiju Lēvenā, Lionā (1985. gadā kļuva par doktoru) un Gregoriaņu Universitātē Romā. Kā priesteris Gustavo Gutierezzs kalpoja Iglesia Cristo Redentor draudzē Rimakā (Peru). Savukārt 1974. gadā nodibināja Bartolomé de Las Casas institūtu, lai ar caur to palīdzētu trūcīgajiem Dienvidamerikas trūcīgajiem.
Turpināt lasīt “ieraksts 347”