ieraksts 147

Ģimenes atvase bļāva nebalsī — spalgi un aizrautīgi, tad nokrita uz grīdas un spārdījās ar kājām. Tēvs nevarīgi skatījās apkārt. Māte pieskrēja pie vīra — nu nopērc viņam to kāmi, kas tev, divu latu nav? Dzīvesbiedrs bezpalīdzīgi atjautāja — kur tad mēs to kāmi pēc tam liksim? Sieviete nepacietīgi attrauca — kur, kur, Dima paspēlēsies, un tad atejpodā!…

diena.lv

ieraksts 82

Pasaulē ir ļoti daudz cilvēku kuri slimo ar smagām, tomēr ārstējamām slimībām, un lielās zāļu ražotāju kompānijas traucē viņus izārstēt, nosakot neadekvāti augstas cenas par zālēm. Rezultātā cilvēki mirst. Nespēju saprast kādēļ valstis, tai skaitā arī Latvija, ievēro kaut kādus tur štrunta patentus un nesāk ražot zāles pašas, cilvēka dzīvības priekšā visi šie patenti zaudē savas tiesības pastāvēt. Piemēram varu saderēt, ka Bristol-Myers Squibb ir dziļi nospļauties par Irinas Salovas likteni.

Labi, pieņemsim, ka ja ievērojam patentus, tad valsts pienākums ir apmaksā ārstēšanos, tomēr notiek pretējas. Un par valsts bezatbildību maksā iedzīvotāji ar saviem maciņiem, bet ja kāds grib iebilst, tad notiek tiesāšanās, kuras iznākumā mūsu Satversmes tiesa atzīst, ka valsts kroplā birokrātiskā uztvere ir pareiza, jo neesot līdzekļu! Absurds.

Tā ir naudas diktatūra pār veselo saprātu!