ieraksts 313
Skat, ļautiņi abpus Daugavai sparīgi ņem piemēru no lemingiem, tamdēļ cenšas pēc iespējas foršākā veidā pielikt punktu šai dzīvei un doties uz viņsauli. Ja agrāk trendīgi skaitījās aiziet pa burbuli kādā dīķī, vai izšķaidīt savu miesu pret stabu, sēžot autiņā, tad tagad īstie hipsteri bāž galvu kartupeļu rokamajās mašīnās! A sēnes rij tikai mīkstie.
ieraksts 312
Dažreiz liekas, ka pārcelties uz kaut kādu fcking Ņujorku būtu vieglāk, nekā sakārtot dzīvi dzimtajā Rīgā. Nē, es zinu, ka tur pat varētu sākt darīt ko tādu, ko īsti neviens uz vietas neprot, lai kļūtu par kāda trenda sastāvdaļu vai pat izveidotāju (baisi iedomīgi, ne?!). Lai gan, tās štelles, kas man ir padomā Rīgā toč nav, bet kaut […]
ieraksts 311
Vakar sanāca atkal parunāties ar sieviešcilvēkiem, kuri centās izdibināt, kurā brīdī cilvēks (lasīt tēviņš), izlemj kļūt par sēni un sākt dzīvot mierīgu ģimenes dzīvi. Atļaušot necitēt visu manu domu birumu, bet pamatdoma bija tāda, ja redzi, ka puisietis ir pārstājis vazāties apkārt, nedzer vairs tehnisko un tu pati sajūti sevī spēku būt par māti vīrišķa bērniem, tad grāb […]
ieraksts 310
Grāmata, kas manu pasaules skatījumu izmanīja visvairāk, laikam, ir “Skrūvšņores vēstules“, jo pēc šī K.S. Luisa garadarba, kļuvu nedaudz iecietīgāks pret brāļiem un māsām. Nē, es nesaku ka pārstāju ņirgāties pilnībā, tomēr sāku apzināties vairāk, to ko špļauju laukā. Zinu, zinu… tie 25% krievu asiņu dara savu, rezultātā pārāk bieži esmu ekspresīvs un neapdomīgs. Sāls ir tajā, ka […]
ieraksts 309
Aiz muguras sēdošo komrādu dikti nomāc doma kā dabūtu divdesmit miljardus zaļo, un ko pēcāk ar tiem iesākt. Laikam pamatideja viņam bija uzcelt piramīdu, jo šamējā iekšienē mīt vēlme tapt slavenam un atpazīstamam. Es gan teicu, ka tas nenostrādās — pārāk īsa atmiņa baltajam cilvēkam, respektīvi vajag ko asiņainu un grandiozu, piemēram uzmest atombumbu Londonai vai kam tādam, […]
ieraksts 308
Kad biju maziņš, tad mana ikdiena bija daudz interesantāka, es brīvi skraidīju pa piemājas pļavu, kur tagad ir sabūvētas mājas, vasaras beigās aizminos uz blakus kvartālu, jo tu bija labības lauki ar kulšanai gatavām vārpām, tālumā (dziļāk Mārupē) varēja jau dzirdēt sarkano kombainu rūkšanu. Pašlaik lauku vietā ir nesmukas un tukšas mājas, kas tika saceltas treknajos gados, dažiem […]
ieraksts 307
Vakar ar saviem stāstiem nokaitināju Mākoņtēvu, jo brīdī kad devos mājup no virpotavas, ūdeņi sapludināja zemi ar debesīm. Tomēr atļaušos apgalvot, ka lietus norūda raksturu! Ja iesākumā es nedaudz činkstēju par lietus lāsēm, kas skāra manu ādu un apģērbu, tad nobeigumā jau ar savu Būcefalu droši triecos dziļākajās peļķēs, ņirgdams acīs Mākoņtēvam.
ieraksts 306
Mazais brālis(7) man(25) pavēstīja, ka šis esot īsts vīrs, jo viņš ēdot gaļu, bet es strādājot ar datoriem, jo esmu veģetārietis. Kad viņam taujāju, kas viņš gribētu būt, kad izaugs, tad saņēmu atbildi, ka viņš vēl nezinot, jo esot pārāk maziņš, lai domātu par tādām lietām.