ieraksts 242

Tuvojas, es jums saku, tuvojas tas brīdis, kad kļūšu vecs. Agrāk tas mani nomāca, tagad nešķiet vairs svarīgi, bail tik ir palicis no četrdesmitgadnieku krīzes, kura, pēc maniem novērojumiem, dod tiešām pa zobiem, vīrišķi atrod sev jaunas brūtes, vēlams par divdesmit gadiem jaunākas, sievišķi dara apmēram to pašu atrodot sev brūtgānus. Ja pāris, pēc divdesmit gadiem kopdzīves, izdomā ka labs attiecību plāksteris ir jauns sīcis, tad Latvijā (Pasaulē) ir vēl viens mazais ar sačakarētu psihi. Onkuļi sev uzaudzē ūsas (Lailiņ, ja es tā izdarīšu, lūdzu piekauj mani), tantes sāk intensīvi apmeklēt plastisko ķirurgu. Ļautiņi pēkšņi sāk censties būt par divām desmitgadēm jaunāki. Domā es muldu? Pats gribētu, lai tā nebūtu taisnība, diemžēl tuvākā un tālākā apkārtnē krīzes vecuma radi un paziņas pašlaik intensīvi šķiras un skraida apkārt kā nogribējušies marta kaķi.

Tikmēr es klusi sagaidīšu savus 25, pirmdien no rīta aiziešu uz darbu, nostrādāšu, iespējams aiziešu ar Valdiņu Ž. iedzert kādu tumšu šķidrumu (nedaudz), atgriezīšos mājās, kur visi jau bez manis būs notiesājuši torti, pārbaudīšu epastu un iešu gulēt.

Skaņa: Owen – New Leaves [2009]

httpv://www.youtube.com/watch?v=YqPAQT1YldI

ieraksts 236

Nevaru iedzer tēju ja tā nav ar pienu, man tas liekas barbarisms. Iespējams esmu izlepis, tomēr tēja bez piena garšo kā sastāvējies zeķūdens. Tas sagādā man raizes, jo ja sanāk apmeklēt kādu tējnīcu, kur pieklājības vadīts, ļauju ieteikt sev kādu izsmalcinātu Ķīnas vai Āfrikas dziriņu, nepamet sajūta ka tam draņķa buržuju dzērienam vajag pieliet klāt pienu, prātā apzinos, ka tādā gadījumā traukā būs vēl kas nebaudāmāks, aber pieradums un prāts to prasa.

Ja jau pukstu par teju, tad līdz galam. Kamdēļ Likteņupes krastos “godīgā darba” tējas ir tik dārgas? Londonā, atkārtoju Londonā, kura nav tā lētākā pilsēta pasaulē, dabūju normālu tējiņu, nu tādu melnu un stipru, 50 ripuļi bija iekšā, pa ~0,80£, savukārt šeit nākas maksāt 1,60Ls par 20 maisiņiem, žēl.

Un redz Neil Hannon un Thomas Walsh ir parūpējušies, lai tējas baudīšanas mirkļi ir īpaši tīkami, uzbliežot The Duckworth Lewis Method! Plate ir reizēm mierīgāka, reizēm jestrāka, nu tāda forša. Veltījums kriketam tā starp citu.

Saite: The Duckworth Lewis Method [2009]

ieraksts 234

Hei, aiz loga ir labs laiks, vismaz virs Pārdaugavas ir tikai daži mākoņi, tie paši tādi sīki un vērā neņemami. Paķert tik tagad velosipēdu un aizlaist līdz Vecāķiem, tāpat vien, bez dziļāka nodoma.

Šodien arī ir iespēja kāpt tribīnē pie Raiņa un izteikt savu, vēlams aprobežoto, viedokli par kultūru Latvijā, Rīgā vai Tavā apkārtnē. Ļembasts sākas ap trijiem, ilgs laikam līdz sešiem vakarā.

Pašlaik ausis tver labāko pēdējā laika atradumu, japāņu blici ar nosaukumu . Neturu sveci zem pūra, tamdēļ padalīšos ar divām saitēm, kuras netīšām vakar nosapņoju.

Pirmā: té – If That Is What Is Being Thought, Liberated Sound Talks The Depth Of “Musical”
Otrā: té – It is a thought to try to “sing” the realistic sound from the deeply resonated world