ieraksts 297

Kaut kā paši sev nemanot, mēs kļūstam par kādas subkultūras sastāvdaļu.
Redz, tagad sēžu un domāju, kuras urbānās cilts sastāvā tagad esmu… Riņķī, apkārt esošie ir gan saukuši par īmo, gan gīku, bet nu pienākusi kārta palamai hipsteris, tomēr kaut kā tas viss nepavelk, es sevi vairāk jūtu kā Pārdaugavas pļavu nomadu.

P.S.
Un vēl, vietējie Atgāzenes romi (šis ir politkorektais apzīmējums čigāniem), pļāvās ir izveduši ganīties zirgus, šodien, kopā ar Diānu, būs jāiet nobildēt tie bērīši.
Kā arī, lūdzu izlasi to cik atmosfērām ir jābūt velosipēda kamerā, jo ratus locīt nav forši.

ieraksts 258

Mana Pārdaugava šonakt smaržo pēc malkas krāns, tai debesis ir skaidras un var saredzēt zvaigznes. Mazajās ielās ir izbraukātas vagas, tās nav kaisītas un tīrītas, visapkārt ir balts sniegs un lauskis.

Iznest pagalma vidū veco priedeskoka galdu, apklāt to ar baltu lina galdautu. Un ieturēt maltīti kopā ar meža strazdiem un zīlītēm.

Viss kluss.