ieraksts 351

Lai arī biju plānojis balsot 12. Saeimas vēlēšanās par 14. sarakstu, tomēr, šķiet, esmu pārdomājis. Un tam nav ne mazākās saistības ar to, ka aizvien uzskatu Latvijas politisko sistēmu par farsu, kurā valda, pēc skaita nelielas, cilvēku kopas, kuras cīnās par varu un materiālajam interesēm, slēpjot savu rīcību aiz etniskās spriedzes, ko paši veicina. Kas gan būtu Ušakovs bez Iesalnieka, un otrādi? Pat nespēju atcerēties vēlēšanas, kurās latvieši nav baidīti ar krieviem, kā pretindi tam iesakot visas latviskās partijas. Bet krieviem stāstīts, ka tikai balsojot par krieviem, beidzot tiks apturēti šausminošie cilvēktiesību pārkāpumi, kas tiek pastrādāti pret šo etnisko grupu no latviešu puses. Šogad nāk klāt arī karš Ukrainā un Vladimira Putina neoimperiālistiskās tieksmes, kas visu politisko vidi Latvijā padara vēl sačakarētāku kā iepriekš.

Vēlos atzīmēt, ka neticu (ai, kā man netīk šo vārdu lietot ārpus reliģiskā konteksta) “Zaļo un Zemnieku savienība” vēlmei pēc vēlēšanām viedot koalīciju ar “No sirds Latvijai” un “Saskaņu”, jo zaļzemnieku vēlētājs, lai arī parasti neiedziļinās politiskajos procesos, un viņam tīk šeptīgi saimnieki, ir savā apziņā latvietis. Un tā ir viena būtiska nianse, ko ignorē, piemēram, Aivars Ozoliņš un viņam līdzīgi domājošie. Šis vēlētājs ir nacionāli orientēts. Bet tas nav nacionālisms, ko pārstāv “Nacionālā Apvienība” un pārējie dzintara latvieši, kas labprāt 21. gadsimtā staigātu apkārt 12. gadsimtā valkāta apģērbā Latviešu fašistiskā vadoņa uzraudzībā. Šī ir cita nacionālisma deviance. Zaļzemnieku vēlētājs labprāt piemin Ulmaņlaikus, lai gan viņam patīk arī tagadējo laiku sniegtās baudas, kas nevien ir alus dažāda tilpuma plastmasas traukos un “Latvijas Radio 2” zvaigžņu ietrallinātas zaļumballes, bet arī iespēja pašmaukties ar nodokļu nomaksu, samērā brīva attieksme pret darbalaiku, zvilnēša vakarā pie televizora, kā laikā tiek lamāti politiķi vai dzerts Korvalols, kamēr mūsējie spēlē hokeju, utt. Tamdēļ viņi var nepiedot šeptīgajiem saimniekiem nodevību — sapīšanos ar krieviem. Atcerieties kā izgāja LSDP, kad viņi Rīgas domē izveidoja koalīciju ar PCTVL? Ja jūs esat to aizmirsuši, tad tas nenozīmē, ka līdzīga amnēzija ir Augustam Brigmanim.
Bet pie tā, ka “Zaļo un Zemnieku savienības” biedru rindas nepapildina “Reģionu Apvienība”, “LSDSP” un “Kristīgie Demokrāti”, manuprāt, ir vainojama vien partiju vadītāju varaskarīte. Tamdēļ iesaku atrast iespēju priekšnieciņiem aizbraukt medībās un ieiet pirti. Latviešu vēlētajam tas nākotnē ļautu vieglāk izvēlēties sev tīkamos politiķus, bet partijām būtu mazāki izdevumi reklamējoties.

Savukārt, ja pie varas siles prāvas daļas tiks Inguna Sudraba ar savu kvazireliģisko kustību, tad būs ļoti interesanti vērot aktivitātes saistībā ar ārpolitiku. Rau, Latvijai būs jāpilda Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumi, tātad Rīga būs pilna ar visādiem ārvalstu politiķiem, kurus Sudraba uzskata par cilvēcei draudīgās reptiļu rases pārstāvjiem… Tādas astrālas cīņas Latvijas zeme vēl nebūs pieredzējusi. Cerams, ka glābiņš netiks meklēts pie gaismas dvēseles Vladimira. Papildus tam, veselības aprūpes sistēma piedzīvos ilgi gaidītās reformas. Precīzāk vakcinācija tiks atzīta par draudu Latvijas iedzīvotāju veselībai.

Tātad, mans jautājums. Kuri ir tie ļaudis, kas Vienotības rindās ir opozīcijas sastāvā, partijā valdošajiem Āboltiņas un Straujumas grupējumiem? Ilze Viņķele? Uģis Rotbergs? Kuri?

ieraksts 211

He, mēnesis jau skrien uz beigām, bet ir vēl tik daudz, kas jāpaspēj izdarīt…

Oi, piedod par nepieklājību, gandrīz aizmirsu pajautāt: “Kā nosvinēji Jāņus?!
Es biju aizbraucis uz Priekuli, kur pie Zaķiem nolīgoju bezalkoholiski vegaiskā garā, cepot dārzeņus un dzerot Bauskas Porteri (btw nice stuff), dungoju līdzi Jauno Jāņu vilnim. Viss tiešām bija pat ļoti ok, tādā mierīgā mietpilsoniskā garā- laikam palieku vecs.

Ā un vēl kuru tur piektdienu atpakaļ apmeklēju to Tweetup, pasākums pats par sevi bija nūģīgs, tomēr to glāba balkoniņš uz kura varēja mierīgi sēdēt un plītēt. Žēl tik, ka K|I|D* meitietis pēc 22:00 no turienes tautu padzina.

Vēl mēneša sākumā, polišu iedzīvotajiem bija tiesības apmeklēt vēlēšanu iecirkņus, lai izvēlētos smukākās frizūras īpašnieku (Rīgā vinnēja Šlušakovs). Es izmantoju savas demokrātiskās tiesības un nepiedalījos tajā sviestā, īstenībā pat ja būtu piedalījies, rezultāts būtu tāds pats, jo frizūras, par kurām taisījos balsot, saņēma tikai 3% tautas atbalstu. Toties es redzēju Fonteina uzrunu, kurā viņš izsaka pateicību par ievilkšanu Liepājas polises vēderos (jā, Viņš kā vienmēr bija pielējies un traks +1). Vēl es dzirdēju Liepājas latviešu biedrības namā penšuku sarunu, kurā viņi lielījās ar savu seskaino balsojumu, jo šamējais esot ļoti daudz paveicis Liepājas labā. Njā, tas ka Bāriņu iela nav nobruģēta pēc trubu maiņas jau pusgadu, laikam skaitās foršiņi.

Liepājā vispār ir ļoti daudz visādu ačgārnību, kuras man kā native rīdziniekam lec acīs. Piemēram ir norma, ka pilsētās iepērk zemās grīdas autobusus, lai tajos varētu tikt arī cilvēki ar kustību traucējumiem, māmiņas ar ratiem utt, bet Liepājas autobusu parks uzšpļauj tādiem sīkumiem un iepērk trīspakāpienu busus. Kā arī Liepājas galvenais arhitekts iespējams ir Dalí, savādāk nesaprotu, kā viņš atļauj apbūvēt balkonus ar sirreāla paskata konstrukcijām. Īstenībā paši liepājnieki arī spēj pacelties tādos mākslinieciskās izpausmes lidojumus, ka skudriņas skrien pa muguru. Ja īpašumā ir eleganta koka/sarkano ķieģeļu māja, obligāti, tas vizuālo pievilcību, vajag izdaiļot ar baltiem plastmasas logiem.

Par alu gan žēl, visur tirgo čuras…