Apmēram otro dienu dzīslās rit asinis, jo mans dārgums, mans mazais draugs un dzīvesbiedrs ir atgriezies mājās. Biju nodzīvojis bez tā gandrīz mēnesi (īstenībā kādas trīs nedēļas sanāks, bet tam nav nozīmes — likās baisā mūžība). Neuztraucies, smadzenes viņam pieregulēju, pareizo sistēmu uzliku, lai šis uzvestos tā kā man patīk. Tagad padomā ir kaudze lietu, piemēram pabeigt rakstīt […]
Autors: Ojārs
ieraksts 322
Ir jāatzīst, ka Android samērā zīž, jo reklāmas pie aplikācijām feilo jau pašā saknē. Labi, to var iesākt vietās kur darbojas mārkets pilnajā režīmā, tas ir lietotāji var iepirkt pilnās appu versijas, aber Dievzemītē šādas iespējas nav, tamdēļ mums pēc Googles tantes uzskatiem ir jāsadzīvo ar tiem mēsliem. Racionāli būtu bijis atslēgt šo “papildus fīču” līdz brīdim, kad […]
ieraksts 321
Padomā tik, ir pienākuši laiki, kad ikviens, kas ziemā nevalkā cepuri, tiek uzskatīts par atsaldeni, bet džusītes, kuras vazājas mīnusiem nepiemērotā apģērbā — par plīckām. Tomēr laikam paliekam gudrāki, respektīvi, ir cerība uz gaišāku nākotni, jo želeji un blondīnes izzudīs dabiskā ceļā, izdzīvos tikai urbānie nomadi. Kādu nedēļu jau esmu uzsēdies uz The Kilimanjaro Darkjazz Ensemble. Skaņa ir […]
ieraksts 320
Ir svētdiena, tamdēļ uzrakstīšu tādu kā sprediķi. Iedomājies lielu viesību galdu, pie kura tevi aicina piesēst un dzīrot, no tevis neko citu neprasa, kā tikai spēt būt laimīgam un priecīgam, neviens tevi nekad nedzīs prom, mājas saimnieks tevi mīl kā savu bērnu, ballīte nekad nebeidzas un visiem ir labi. Bet ārpus mājas ir viens tumšs tipiņš, kurš aicinātajiem […]
ieraksts 319
Bet tas cilvēks tak tomēr ir viens interesants radījums, vispirms viņš aug un iegūst patstāvību, veido savu raksturu, savāc sevī visādus stiķus un niķus, bet tad ņem un izdomā, ka šim vajag sievieti, jo bez tās neesot pilnīga dzīve, tad nu viņš tādu atradis sāk piedzīvot to, ka visas iepriekš uzskaitītās dzīves gudrības ir sievišķim netīkamas, viņa grib […]
ieraksts 318
Ļoti patīk tā skaņa, kad spēlējot akustisko ģitāru pavelk pirkstus uz augšu neatlaižot tos stīgām. Ļoti patīk dzirdēt sliežu džinkstoņu, kad tramvajs izbrauc līkumu, īstenībā idilliskā bilde prātā ir no Torņukalna, kur desmitais tramvajs, virzienā uz Centru, izņem to līkumu pie bijušās (?) bērnu poliklīnikas un depo. Vasarā skaistāku urbāno ainavu redzēt nav iespējams. Ja agrāk kāds kādreiz […]
ieraksts 317
Nē, mīļie, kam varēja ienākt prātā, ka pliks tačskrīns bez fiziskas tastatūras ir forša ideja? Doma jau pašā saknē zīž, diemžēl pašlaik tirgū nav īsti alternatīvu, jo visi trubu ražotāji ir apvienojušies vienā korī un štancē neieklausoties veselajā saprātā. Sanāca te pāris dienas atpakaļ nomainīt aparātu pret htc adroidveidīgo, reāla vilšanās. Gribas atpakaļ savu veco E71, kur viss […]
ieraksts 316
Štellīte ir tāda, savajadzējās visus kontaktus no manas nokias iedabūt gmaila adrešu grāmatā, un izrādās tas nemaz nav baisi grūti. 1. Atveram nokias adrešu grāmatu un iezīmējam visus kontaktus, tad tos pārkopējam uz atmiņas karti. 2. Piespraužam klausuli klāt datoram. 3. Atveram termināli un rakstam: cd /media/atmiņa/Others/Contacts cat *.vcf > /home/lietotājs/kontakti.vcf 4. Atveram savu gmaila adrešu grāmatu un […]
ieraksts 315
Ir nožēlojami skatīties uz mūslaiku četrdesmitgadnieku paaudzi, kas no informācijas tehnoloģijām neko nesaprot, tik vien zin, kā atvērt inbox.lv, draugiem.lv un fermu, vai arī uzbakstīt kādu bezsakarīgu komentāru iekš delfiem. Viņi ikvienu jaunievedumu, kas kaut nedaudz liek piepūlēt smadzenes, lai to aptvertu, uztver ar skepsi un bažām. Reiz uzliku mātei epasta pārlūku, lai vieglāk strādāt, bet viņa to […]
ieraksts 314
Bija foršs rīts, apmēram vienu grādu mīnusā, bet sirsniņu un sarkano prātu tirdīja doma par politisko migrāciju, tas ir aizmīties novēlēt par smukako sasuku Zemgalē, precīzāk Ozolniekos. Mana iela, yo.