The New York Times: How China Keeps Tabs on Foreigners
„The New York Times” apraksta Ķīnas policijas rīcībā esošu uzraudzības platformu Džandzjakou pilsētā, ko kiberdrošības pētnieks Marks Hofers atrada brīvi pieejamu internetā — un tajā ieraudzīja pats savu fotogrāfiju un pases numuru. Sistēma izsekoja vairāk nekā 700 pilsētā dzīvojošiem ārzemniekiem, un kopumā tajā bija gandrīz 12 tūkstoši ierakstu ar sejas atpazīšanas datiem, slimnīcu apmeklējumiem un degvielas pirkumiem, kā arī iedzīvotāju reliģisko pārliecību un valstspiederību.
Radio Prague International: 720 years since the extinction of the House of Přemyslid in the male line
„Radio Prague International” atgādina, ka pirms 720 gadiem, 1306. gada 4. augustā, Olomoucā tika noslepkavots septiņpadsmitgadīgais karalis Vāclavs III — pēdējais Čehijas pirmās Pšemislu karaļu dinastijas, vīriešu kārtas pārstāvis. Šī dinastija gandrīz piecus gadsimtus bija veidojusi Čehijas valsti, taču slepkavības pasūtītājs līdz šai dienai nav zināms, un ar Vāclava nāvi tā izbeidzās, paverot ceļu Luksemburgas dinastijai un vēlāk Kārļa IV valdīšanai; notikumam veltīta izstāde līdz oktobra vidum apskatāma Nacionālajā muzejā Prāgā.
Al Jazeera: How Virunga Park protects people and gorillas from Ebola in eastern DRC
„Al Jazeera” raksta, ka Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos Virungas nacionālais parks — vecākais Āfrikā — pastiprinājis veselības pasākumus, lai ierobežotu Ebolas uzliesmojumu, kas jau prasījis vairāk nekā 1400 dzīvību. Parks izveidojis sešus veselības kontrolpunktus ar roku mazgāšanas stacijām un temperatūras mērīšanu, izvietojis 40 mediķu un 80 reindžeru, un visu savākto informāciju nodod Kongo veselības iestādēm; parka direktors uzsver, ka mežs pats par sevi darbojas kā dabiska barjera, kas apturēja slimības izplatīšanos arī iepriekšējā, 2018.–2020. gada uzliesmojumā. Kalnu gorillas, kuru DNS vairāk nekā 90 procentos sakrīt ar cilvēka DNS, ir īpaši neaizsargātas, taču parkā līdz šim neviena inficēšanās gadījuma nav bijis.
The New York Times: Europe’s Far Right, Once Marginal, Now Sets Tone on Spain Migrant Crisis
„The New York Times” raksta, ka desmitiem tūkstošu migrantu šonedēļ mēģināja iekļūt Spānijas anklāvā Seūtā, atsaucot atmiņā 2015. gada krīzi — taču atšķirībā no toreizējās Vācijas kanceleres Angelas Merkeles lozunga „mēs tiksim galā”, šoreiz Eiropas labējie radikāļi vairs nav margināla parādība, bet nosaka politisko toni. Dānijas premjere Mete Frederiksena piedāvāja apturēt Spānijas dalību Šengenas zonā, bet Itālijas premjere Meloni un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs kritizēja Spānijas nostāju; Spānijas premjers Pedro Sančess savukārt aizstāv savu atvērto politiku, norādot, ka lielākā daļa nelegālo ieceļotāju Eiropas Savienībā ienāk caur Itāliju, Balkāniem vai Grieķiju, nevis Spāniju. Analītiķi uzsver, ka Eirostat dati faktiski liecina par migrācijas kritumu vairākās valstīs — problēma ir nevis reālie skaitļi, bet redzamais kontroles trūkums.
Eiropas Komisija: Safer and more transparent AI
Eiropas Komisija paziņo, ka no 2. augusta spēkā stājušies jauni MI likuma pārredzamības noteikumi: dziļviltojumi un cits ar mākslīgo intelektu radīts vai manipulēts saturs, kas atgādina reālus cilvēkus, vietas vai notikumus, turpmāk jāapzīmē ar mašīnlasāmu marķējumu, un lietotājiem skaidri jāpasaka, ka viņi sarunājas ar tērzēšanas robotu, nevis cilvēku. Par pārkāpumiem draud sods līdz 15 miljoniem eiro vai 3 procentiem no uzņēmuma globālā apgrozījuma, un noteikumu ievērošanu uzraudzīs gan valstu tirgus uzraudzības iestādes, gan jaunizveidotais ES MI birojs.
CBC News: On Ukraine’s front lines, female soldiers testing Canadian-designed body armour
„CBC News” raksta, ka Ukrainā, kur karo vairāk nekā 10 tūkstoši sieviešu, lielākajai daļai līdz šim bija jāvalkā vīriešiem domātas bruņuvestes, kuru taisnās plāksnes uz sieviešu krūškurvja atstāj atklātas vietas pie kakla un vēdera lejasdaļas — dažas kareivietes bruņuvesti valkāt vispār pārtrauca. Jūnijā Lielbritānija Ukrainai nodeva 2000 komplektu ar kanādiešu uzņēmuma „NP Aerospace” izstrādātām, sieviešu ķermenim pielāgotām izliektām plāksnēm, ko ražotājs sauc par 48 procentiem drošākām nekā taisnās; Ukraina pati pagājušajā mēnesī sāka izsniegt savas sieviešu bruņuvestes, un aktīvistes cer, ka piemēram sekos arī citas NATO valstis.
Deutsche Welle: Germany: As temperatures rise, so does climate skepticism
„Deutsche Welle” raksta par Flensburgas Universitātes pētījumu, kurā 59 procenti no vairāk nekā 3000 aptaujātajiem atzina, ka 2023. gadā kļuvuši skeptiskāki pret klimata pārmaiņām nekā gadu iepriekš — pētnieki to dēvē par masveida parādību. Galvenais noteicošais faktors izrādījās nevis cilvēku ekonomiskā situācija, bet politiskā piederība: labējie uzskati, neuzticēšanās valsts institūcijām un neapmierinātība ar demokrātiju. Citi pētnieki tam iebilst, uzskatot, ka skepse seko nevis fiksētām personības iezīmēm, bet partejiskajai identitātei — ja labējās partijas atbalstītu klimata politiku, to darītu arī to vēlētāji; šovasar Vācijas karstuma viļņi, kas prasījuši līdz 10 tūkstošiem dzīvību, varētu būt tā personiskā pieredze, kas dažiem skeptiķiem liktu pārdomāt.
„Le Monde” apraksta Barselonas krievu un ukraiņu pirtis, kur abu valstu trimdinieki tiekas, bet par karu tur nerunā. Pirts darbinieks, ukrainis Oleksandrs Kucs, kurš apkalpo arī krievu klientus un kura dēls cīnās Ukrainas armijā, uzskata, ka kailums dzēš atšķirības starp cilvēkiem; ukrainiete Alona Stoļarova savukārt atzīst, ka viņai grūti dzirdēt krievu valodu, un pirti neapmeklē, jo starp svešiniekiem varētu būt ienaidnieki. Rakstu noslēdz pētniece Karmena Klaudina: vārds „slāvs” ļaujot izvairīties no nostājas, un pirts bums patiesībā esot vienkārši bizness, nevis vienotība.
NPR: Capital One says it closed Trump Organization accounts over money-laundering concerns
NPR raksta, ka „Capital One” lūdz tiesu izbeigt Trampa organizācijas prasību par 2021. gadā slēgtiem 385 kontiem, apgalvojot, ka konti tika slēgti mēnešiem ilgas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārbaudes rezultātā, nevis atriebībā par 6. janvāra nemieriem, kā uzstāj Trampa puse. Trampa organizācija apgalvo, ka šis pamatojums izgudrots pēc fakta, taču banka atsaucas uz līgumu, kas tai ļauj slēgt kontus jebkurā laikā bez iemesla, un uz federālo banku noslēpuma likumu, kas tai liedzot atklāt pārbaudes rezultātus, pat ja tā vēlētos.
Le Monde: Russia recruits young women from Latin America to assemble drones in Tatarstan
„Le Monde” raksta, ka Krievijas programma „Alabuga Start” kopš 2025. gada arvien vairāk piesaista 18–22 gadus vecas sievietes no Latīņamerikas valstīm, solot viesmīlības un loģistikas darbu, taču reāli viņas Tatarstānas pilsētā Jelabugā montē no „Šahed” atvasinātus kaujas dronus „Geran-2/3″. Solītā alga ir vairāk nekā 500 dolāru mēnesī, taču pēc AP izmeklēšanas un pašu darbinieču liecībām realitāte ir nogurdinošas darba stundas, bīstama ķīmisko vielu iedarbība un atņemtas pases; saskaņā ar 2026. gada janvārī publicētu ziņojumu, pusotra gada laikā dienesta viesnīcu skaits Jelabugā audzis no 15 līdz 104 ēkām. Analītiķi to sasaista ar Krievijas gadu desmitiem ilgo ietekmes kampaņu Latīņamerikā, kas izmanto gan galēji labējo, gan galēji kreiso simpātijas.