Esmu samērā iestrēdzis Prāgas lidostā, gaidot reisu uz Sofiju, kas izrādās nav pat Šengenā, tamdēļ ikviens sastaptais lidostas darbinieks uzjauta pasi (biju no šīs štelles paspējis jau atrast). Vietējais bezmaksas internets ir tīrs kapitālisma produkts, kas uzsēdina sākumā uz adatas, bet pēcāk sāk pieprasīt samaksu. Tas ir, lietot parastais tīmeklis kustas ar ātrumu 512 kbit sekundē, un tikai caur 80 portu, plus reizi piecās minūtēs ļauj aplūkot šo tīmekļa vietni. Tātad gmail’u, tviteri un purneni nevaru atvērt.

Par pašu ČSA nav sliktu vārdu, par saprātīgu un proletārietim pieņemamu cenu, šie ļauj man lidināties apkārt, un gādīgi vēl pasniedza gaļmaizīti (no kuras atteicos), tomēr bezmaksas vīniņš, kapija un kola gan gāja pie sirds. Brīdī, kad žlembāju haļavno kruasānu, pie sevis pukojos, ka airBaltic ir sūdīgāks servis, dārgākas biļetes un nav bezmaksas fūda.