Kaut kāds negatīvisms valda, tracina cilvēku nekonsekvence un konformisms, vēl uz nerviem krīt lielīšanās ar izlasītajām grāmatām, bez maz tas it kā būtu baisais skils, ka ir uzmests skats Čomskijam (diemžēl nav ne smakas no spējas prātā izanalizēt izlasīto un paturēt svarīgāko). Un mana klusēšana nenozīmē, ka neesmu lasījis, vienkārši uzskatu lielībniekus par pajoliņiem. Man nav jāatsaucas uz citiem, lai palielinātu izteiktās domas svarīgumu.

Un vēl.
Māsas un brāļi, ja mēs neatzīstam savu esību, būtību un redzējumu, tad tūlītēji kļūstam līdzīgi Pēterim, kas gailim dziedot, noliedza biedrošanos ar Jēzu. Identitāte ir viena no personības sastāvdaļām, apgalvojot, ka negribi lai tiek karinātas birkas, pierādi savu nespēju atrast vietu šajā pasaulē, vai arī esi liekulis un melis, kas tikai spēlē teātri citu priekšā, patiesībā domājot pilnīgi citādi.