Jeremijas grāmatas 31. nodaļā no 31. līdz 34. pantam tiek pravietots par jaunu sākumu, kad vecā derība (Sīnāja kalna), kura tika noslēgta caur Mozu, vairs nebūs spēkā, jo ikviens iegūs jaunu saikni ar JHVH, nepastarpinātu, padarot priesteru un citu rakstu zinātāju šķiru par nevajadzīgu (nepārprotama opozīcija tiem, kuri vēlējās atjaunot templi un monarhiju, kā arī neslēpta norāde nepieciešamo decentralizāciju, atņemot Jeruzalemei kulta centra un galvaspilsētas statusus (skatīt sadaļu par grēku piedošanu, kurā ir aprakstīta tieša JHVH labvēlība ikvienam personīgi, bez starpniekiem)), jo katra indivīda sirdsapziņa būs mēraukla pašam sev, pateicoties Kunga apsolītajai jaunai derībai, kas taps iedēstīta ikviena sirdī, ar to saprotot ikkatru, no divpadsmit cilšu pēctečiem, neatkarīgi no puses kurā viņu tēvi atradās pēc Zālamana valsts (ir saskatāmas ilgas pēc antemonorhijas laikiem).

Ecehiēla grāmatas 36. nodaļā no 24. līdz 28 pantam esošajā tekstā, caur pareģojumu ir izteiktas ilgas pēc atgriešanās no deportācijas Izraēlā (Dienvidu valsts teritorijā), tiek norādīts uz vēlmi attīrīt tautiešus (gan palikušos, gan deportētos) no grēkiem, kā noprotams, šī uzdevuma izpildei būs vajadzīgi priesteri un centralizēta kulta vieta (skatīt norādi uz Garu – tam būs vajadzīga mājvieta – templis). Pretstatā Jeremijas pravietojumam, par katra individuālo saskarsmi ar JHVH, Ecehiēls sludina kolektīvo atbildību (kas nereti praksē nozīmē augšējo šķiru dominanci par zemākajām), jo visi taps tiesāti par kopējiem grēkiem un vainām. Šis ir arī veids, kā centrālā vara leģitimitātē izveidoto tiesu sistēmu.

Jeremijas 31. nodaļā esošais teksts ir norāde uz individuālu saskarsmi ar Dievu, kurā neatņemama sastāvdaļa ir reliģiskā kulta praktizētāja briedums, pretstatā 5. Mozus grāmatas 4. līdz 9. pants apraksta komunikāciju pavēļu formā, izslēdzot personisko komunikāciju ar JHVH, jo kulta praktizētāji tiek uzskatīti par spriest, domāt un rīkoties nespējīgiem, tamdēļ tos, gluži kā aitu baru, ir jādzen pareizajā virzienā.
Tekstos ir saredzams konflikts starp savdabīgu reliģisko anarhismu no Jeremijas puses un reliģisko konservatīvismu no Deuteronomium autora/u puses – kas iever kulta centralizāciju, definēšanu un garīdzniecības šķiras saglabāšanu, kuras uzdevums būtu rūpēties par pašu definētā un izstrādātā kulta pareizu piekopšanu.