Ja man kāds jautātu kurš albums ir visu laiku labākais, nu tāds kuru var uzlikt un darīt vai nedarīt jebko, tad es droši apgalvotu, ka tas ir From Autumn to Ashes – Holding a Wolf by the Ears [2007].

Un nelaidiet muļķi, jūs Sviesta Cibas vecie perdeļi, mani nesaista kaut kādas Dzērvenes, kur prāta delīrijā un diskotēkas laikā pie dziesmas par zombiju sadauzīt pustukšu pudeli pret dejugrīdu skaitījās prātīga, cienījama un pat atbalstāma rīcība. Tikai nevajag, ja! Labāk tad goda pagarināšanas nolūkos vajadzēja iet skolas sporta laukuma noskaidrot, kurš no jums visiem, deviņdesmito gadu pirmās puses pīļu ūsiņu īpašniekiem, bija intelekta neizkropļotākais un brutālākais, dauzot līdzpilsoni ar armatūras stieni.

Tagadiņ, es pasēdēšu un padungošu līdzi melodijai ar nosaukumu Delusions of Grandeur.