Dažreiz liekas, ka pārcelties uz kaut kādu fcking Ņujorku būtu vieglāk, nekā sakārtot dzīvi dzimtajā Rīgā. Nē, es zinu, ka tur pat varētu sākt darīt ko tādu, ko īsti neviens uz vietas neprot, lai kļūtu par kāda trenda sastāvdaļu vai pat izveidotāju (baisi iedomīgi, ne?!). Lai gan, tās štelles, kas man ir padomā Rīgā toč nav, bet kaut […]
Birka: dzīve
ieraksts 281
Mans algoritms bija nobrucis, pāris dienas pieņēmu nepareizus lēmumus, rezultāti un nākamās darbības feiloja, krešojās un sagādāja zobu sāpes, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kamēr atradu blusu (tautā sauktu par bugu), jau paspēju iemācījies sisties ar pieri pa sienu. Dumjākais, ka pēc nofiksēšanas, sīkvence turpina svārstīties, tamdēļ aizvien sastopos ar pagātnes kļūdām. Un vēl, e-talonā ir nulle, bet […]
ieraksts 245
Veids kā mēs veidojam attiecības, draudzību un komunikāciju ar līdzcilvēkiem ir kļuvis patiesi perverss. Satikšanos aci pret aci esam aizstājuši ar virtuālu saraksti, kuru galvenā sastāvdaļa ir nelatviskās frāzes čau, davai un LOL. Šāds kontaktēšanās veids ir ērts, jo ļauj mums dzīvot noslēgti, imitējot sabiedriski aktīva indivīda cienīgu dzīvi. Šodien izlasot Gustiņa rakstu iekš Rīgas Laika, čatā taujāju […]
ieraksts 160
“Dzelzceļa policijā uzraugi lielākoties bija teoloģijas studenti,” atceras Kalniņas kundze. diena.lv
ieraksts 19
Dažreiz gribās, lai es būtu dzimis kādus simts gadus ātrāk. Piedzīvotu bohēmiskos jaunības, visticamākais arī neilgā mūža, gadus. Pavadītu dienas un naktis plītējot un lasot, runājot par dzīvi un augstākiem esības mērķiem. Piedzīvotu kautiņus skurbulī, uz kādas šauras ieliņas bruģa. Taptu izslēgts no Universitātes, sava nešpetnā rakstura dēļ. Un visam pieliktu punktu Pirmā Pasaules kara tranšejās. Kas man […]