Laužot pedāļus, paceļam uz darbu, gandrīz vienmēr nesanāk laika pievērst uzmanību detaļām, apkārtnei un cilvēkiem. Uz vergotavu es nesos, laikam pamatīgās pienākuma apziņas dzīts. Toties, kad dodos mājās, tad laika pāri pārēm… varu atļauties nomīt dažus liekus kilometrus, tikai tāpēc, lai izripinātos cauri smukai alejai, vai aplūkotu Mārupītes tecējumu. Vēl, agrajās rīta stundās, patīk vērot, kā no depo […]
Autors: Ojārs
ieraksts 297
Kaut kā paši sev nemanot, mēs kļūstam par kādas subkultūras sastāvdaļu. Redz, tagad sēžu un domāju, kuras urbānās cilts sastāvā tagad esmu… Riņķī, apkārt esošie ir gan saukuši par īmo, gan gīku, bet nu pienākusi kārta palamai hipsteris, tomēr kaut kā tas viss nepavelk, es sevi vairāk jūtu kā Pārdaugavas pļavu nomadu. P.S. Un vēl, vietējie Atgāzenes romi […]
ieraksts 296
Man Ņujorka, Londona vai kāda cita fucking lielpilsēta ir Rīga. Tie švaukstiņi, kas dodas uz turieni, jo mūsu dīķis ir par mazu, padirš iespēju būt pašiem, un iegūst tikai kārtējā imigranta statusu, kurš svešatnē cenšas kļūt par savējo. Un jā, man riebjas multikulturālisms, bet liekas nenormāli forša ideja(?) par melniem latviešiem (visu tautību latvieši apvienojieties!). BTW reiz blakus […]
ieraksts 295
Spēja rast kopēju valodu, laikam liecina par mūsu sapratu. Redz, ja man neļauj vienatnē skatīties futeni, tad es to piedāvāju skatīties kopā. Nostrādāja. Tagad skaidroju visādas vēsturiskas detaļas, piemēram kādēļ visiem riebjas netīrie salašņas itāļi. Un jā, Ansis no zālāja arī nekur nespruks. BTW pašlaik Paragvajas rubakā pret Itāliju ir 1:0, Berluskoni bimbā.
ieraksts 294
Tā pasaule ir pārāk polāra, un sievietes bieži nespēj apjaust kurā polā vajadzētu atrasties. Ja es saku, ka gribu skatīties futbolu, tad es to gribu, tas nav apspriežams. Tomēr sievišķis ir iekārtots tā, ka ja šim netīk kas, tad arī pārējiem ir jāizjūt nepatika pret to. Tad nu notiek zāģēšana un īdešana, manu nervu bendēšana. Es saku sēdi […]
ieraksts 293
Baigā iekšējā cīņa norisinās manī, ieejot kādā bodē, velkoties gar vergotavas pārtikas automātu, regulāri gribas nopirkt kolu, jo tā liekas pareizākā izvēle, lai gan zinu — tā nav. Tad nu sev stāstu, ka šoreiz labāka izvēle būtu sula, kefīrs vai piens, tomēr velniņš tirda un urda. Tā laikam saucas atkarība.
ieraksts 292
Esmu sapratis, ka vēlos dzīvot tikai Rīgā un nekur citur. Liepājā ir samērā forši, tomēr tā ir ļoti maza un vietējie īstenībā nemaz nav vietējie, bet gan iebraucēji no rajona. Roks ir miris. Šonakt atkal vergoju, tomēr mierinu sevi ar materiālistiskām domām, tas ir algas dienu un plusciparu kontā.