{"id":3710,"date":"2014-08-15T12:30:49","date_gmt":"2014-08-15T09:30:49","guid":{"rendered":"http:\/\/ojars.kapteinis.lv\/?p=3710"},"modified":"2014-08-15T12:30:49","modified_gmt":"2014-08-15T09:30:49","slug":"ieraksts-350","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/ojars.kapteinis.lv\/en\/2014\/08\/15\/ieraksts-350\/","title":{"rendered":"ieraksts 350"},"content":{"rendered":"

1918. gada 18. novembr\u012b proklam\u0113t\u0101 Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latvie\u0161u v\u0113sturisk\u0101s zemes un balstoties uz latvie\u0161u n\u0101cijas negroz\u0101mo valstsgribu un tai neat\u0146emam\u0101m pa\u0161noteik\u0161an\u0101s ties\u012bb\u0101m, lai garant\u0113tu latvie\u0161u n\u0101cijas, t\u0101s valodas un kult\u016bras past\u0101v\u0113\u0161anu un att\u012bst\u012bbu cauri gadsimtiem, nodro\u0161in\u0101tu Latvijas tautas un ikviena br\u012bv\u012bbu un sekm\u0113tu labkl\u0101j\u012bbu. Latvijas tauta izc\u012bn\u012bja savu valsti Br\u012bv\u012bbas c\u012b\u0146\u0101s. Br\u012bvi v\u0113l\u0113t\u0101 Satversmes sapulc\u0113 t\u0101 nostiprin\u0101ja valsts iek\u0101rtu un nol\u0113ma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okup\u0101cijas re\u017e\u012bmus, pretoj\u0101s tiem un atguva br\u012bv\u012bbu, 1990. gada 4. maij\u0101 atjaunojot valstisko neatkar\u012bbu uz valsts nep\u0101rtraukt\u012bbas pamata. T\u0101 godina savus br\u012bv\u012bbas c\u012bn\u012bt\u0101jus, piemin sve\u0161o varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalit\u0101ro re\u017e\u012bmu un to noziegumus. Latvija k\u0101 demokr\u0101tiska, tiesiska, soci\u0101li atbild\u012bga un nacion\u0101la valsts balst\u0101s uz cilv\u0113ka cie\u0146u un br\u012bv\u012bbu, atz\u012bst un aizsarg\u0101 cilv\u0113ka pamatties\u012bbas un ciena maz\u0101kumtaut\u012bbas. Latvijas tauta aizsarg\u0101 savu suverenit\u0101ti, Latvijas valsts neatkar\u012bbu, teritoriju, t\u0101s vienot\u012bbu un demokr\u0101tisko valsts iek\u0101rtu. Latvijas identit\u0101ti Eiropas kult\u016brtelp\u0101 kop\u0161 senlaikiem veido latvie\u0161u un l\u012bbie\u0161u trad\u012bcijas, latvisk\u0101 dz\u012bveszi\u0146a, latvie\u0161u valoda, visp\u0101rcilv\u0113cisk\u0101s un krist\u012bg\u0101s v\u0113rt\u012bbas. Uztic\u012bba Latvijai, latvie\u0161u valoda k\u0101 vien\u012bg\u0101 valsts valoda, br\u012bv\u012bba, vienl\u012bdz\u012bba, solidarit\u0101te, taisn\u012bgums, god\u012bgums, darba tikums un \u0123imene ir salied\u0113tas sabiedr\u012bbas pamats. Ikviens r\u016bp\u0113jas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedr\u012bbas kop\u0113jo labumu, izturoties atbild\u012bgi pret citiem, n\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m, vidi un dabu. Latvija, apzinoties savu l\u012bdzv\u0113rt\u012bbu starptautiskaj\u0101 kopien\u0101, aizst\u0101v valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtsp\u0113j\u012bgu un demokr\u0101tisku att\u012bst\u012bbu. Dievs, sv\u0113t\u012b Latviju!<\/p><\/blockquote>\n

Latvijas Republikas Satversmes preambula<\/small><\/a><\/div>\n

99. Ikvienam ir ties\u012bbas uz domas, apzi\u0146as un reli\u0123isk\u0101s p\u0101rliec\u012bbas br\u012bv\u012bbu. Bazn\u012bca ir atdal\u012bta no valsts.<\/p><\/blockquote>\n

Latvijas Republikas Satversme<\/small><\/div>\n

<\/ br><\/p>\n

Satversmes 99. pants nosaka, ka Latvijas Republika ir sekul\u0101ra valsts, kur\u0101 Bazn\u012bca ir nodal\u012bta no valsts. Un otr\u0101di<\/a>. Respekt\u012bvi, abas instit\u016bcijas dz\u012bvo atsevi\u0161\u0137u dz\u012bvi (La\u00efcit\u00e9<\/a> princips).
\n<\/p>\n

Satversmes autori, kuri bija p\u0101rsvar\u0101 socialdemokr\u0101ti, aiz\u0146\u0113m\u0101s \u0161o ideju no Francijas republikas 1905. gad\u0101 pie\u0146emt\u0101 likuma par valsts no\u0161\u0137irt\u012bbu no Bazn\u012bcas. Ja politi\u0137u s\u0101kotn\u0113j\u0101 ideja bija ierobe\u017eot domin\u0113jo\u0161o reli\u0123iju un konfesiju gar\u012bdznieku politisko ietekmi, tad v\u0113l\u0101kajos gados princips ieguva ar\u012b cit\u0101du noz\u012bmi — ar valsts un Bazn\u012bcas no\u0161\u0137irt\u012bbu saprotot valsts sp\u0113ju iztur\u0113ties ar ieciet\u012bbu un sapratni pret jebkur\u0101m reli\u0123ijas deviances form\u0101m vai jaunu reli\u0123isko fenomenu, k\u0101 ar\u012b tiek gaid\u012bta neiejauk\u0161an\u0101s reli\u0123isko organiz\u0101ciju vai kust\u012bbu darb\u012bb\u0101, ja vien t\u0101s iev\u0113ro cilv\u0113kties\u012bbas un valsts pie\u0146emtos likumus. Protams valsts patur ties\u012bbas re\u0123istr\u0113t un uzskait\u012bt reli\u0123isk\u0101s organiz\u0101cijas, t\u0101s aizliegt un iekas\u0113t no t\u0101m nodok\u013cus, glu\u017ei t\u0101pat, k\u0101 no jebkuras citas organiz\u0101cijas. No t\u0101 izriet, ka valsts uzl\u016bko reli\u0123iskas organiz\u0101cijas k\u0101 jebkuru citu domubiedru vai intere\u0161u klubi\u0146u, kam ir t\u0101das pa\u0161as ties\u012bbas un pien\u0101kumi, k\u0101, piem\u0113ram Kaktusu un citu sukulentu biedr\u012bbai vai Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedr\u012bbai. T\u0101tad La\u00efcit\u00e9 princips ir izdev\u012bgs ab\u0101m pus\u0113m. Valsts netrauc\u0113 Bazn\u012bcu un nejaucas t\u0101s liet\u0101s, piem\u0113ram, nepiedal\u0101s t\u0101s teolo\u0123ijas izstr\u0101d\u0113, bet savuk\u0101rt Bazn\u012bca nepiedal\u0101s likumdo\u0161anas un valsts politikas veido\u0161an\u0101, jo tas skar visus valsts iedz\u012bvot\u0101jus, nevien k\u0101da atsevi\u0161\u0137a reli\u0123iska kulta pieder\u012bgos. Protams \u0161\u012bs princips nedr\u012bkst b\u016bt par \u0161\u0137\u0113rsli tam, lai Bazn\u012bcas p\u0101rst\u0101vji publiski izteiktu savu viedokli, tom\u0113r tas tai nedod liel\u0101kas pilnvaras un ietekmi par ikvienu citu sabiedrisko organiz\u0101ciju.<\/p>\n

Apl\u016bkosim Mezopot\u0101mijas un S\u012brijas teritorij\u0101s darbojo\u0161os “Isl\u0101ma valsts” kust\u012bbas p\u0101rst\u0101vjus, kuru teolo\u0123ija un darb\u012bbas virzieni sast\u0101v no priek\u0161statiem un idej\u0101m par valsti k\u0101 kalif\u0101tu, kura vad\u012bb\u0101 atrodas kalifs, kas ir gan gar\u012bgais, gan politiskais l\u012bderis, bet likumdo\u0161ana tiek balst\u012bta \u0160ariat\u0101, m\u0113s redzam, ka rezult\u0101ts tam ir cit\u0101di dom\u0101jo\u0161o apspie\u0161ana, pazemo\u0161ana un izn\u012bcin\u0101\u0161ana. Isl\u0101ma valsts p\u0101rst\u0101vjiem ir gan skaidri nodefin\u0113ta attieksme pret mor\u0101li, gan pret apk\u0101rt\u0113jiem — sve\u0161ajiem. Tamd\u0113\u013c nek\u0101da viedok\u013cu daudzveid\u012bba un l\u012bdzties\u012bbas, kas ir demokr\u0101tiskas sabiedr\u012bbas pamats, netiek uzskat\u012bta par nepiecie\u0161am\u012bbu. Refleksijai pret mor\u0101li ir tikai viens ce\u013c\u0161 un veids — t\u0101ds kur\u0161 atbilst reli\u0123isk\u0101 kulta vad\u012bbas priek\u0161statiem. <\/p>\n