{"id":3487,"date":"2013-01-23T00:02:12","date_gmt":"2013-01-22T21:02:12","guid":{"rendered":"http:\/\/ojars.kapteinis.lv\/?p=3487"},"modified":"2013-01-23T00:02:12","modified_gmt":"2013-01-22T21:02:12","slug":"ieraksts-342","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/ojars.kapteinis.lv\/en\/2013\/01\/23\/ieraksts-342\/","title":{"rendered":"ieraksts 342"},"content":{"rendered":"
Imanu\u0113ls Bencingers \u201cIevads Vecaj\u0101 Der\u012bb\u0101\u201d<\/div>\n

\tImanu\u0113la Bencingera st\u0101st\u012bjums ir v\u0113sturiski horizont\u0101ls, gandr\u012bz netiek pie\u013cauta doma par B\u012bbel\u0113 eso\u0161a Jeremijas teksta neviendab\u012bbu un autoru da\u017e\u0101d\u012bbu, ja neskaita da\u017eu noda\u013cu pied\u0113v\u0113\u0161anu Jeremija l\u012bdzgaitniekam B\u0101r\u016bkam (kur\u0161 nevien ir pierakst\u012bjis Jeremija sac\u012bto, bet ar\u012b rakst\u012bjis pats, bez pravie\u0161a virsuzraudz\u012bbas) un tr\u012bs rakstvietu ac\u012bmredzamo neieder\u012bbu un nepamatojamo atra\u0161anos tekst\u0101. Interesanti, ka st\u0101sta neviendab\u012bba tiek skaidrota ar redakcion\u0101laj\u0101m k\u013c\u016bd\u0101m, kuras tika pie\u013cautas sadalot s\u0101kotn\u0113jos sacer\u0113jums da\u017e\u0101d\u0101s gr\u0101mat\u0101s vai noda\u013c\u0101s.<\/p>\n

Sava ievada s\u0101kum\u0101 Imanu\u0113ls Bencingers apraksta Jeremijas inici\u0101cijas br\u012bdi praviet\u012bb\u0101, kas p\u0113c vi\u0146a dom\u0101m norisin\u0101j\u0101s Josijas vald\u012b\u0161anas tr\u012bspadsmitaj\u0101 gad\u0101, savuk\u0101rt aicin\u0101\u0161anas laik\u0101 Jeremija esot juties par jaunu, tamd\u0113\u013c I. Bencingers secina, ka topo\u0161\u0101 pravie\u0161a vecums tan\u012b laik\u0101 ir bijis aptuveni 25 gadi, p\u0101rdomu lo\u0123ikas \u0137\u0113di turpinot un nosl\u0113dzot, tiek noteikts Jeremijas dzim\u0161anas gads, ap 650. gadu pirms Kristus, savuk\u0101rt mir\u0161anas \u2013 p\u0113c 585. gada.
\n\tTas ko nepasaka I. Bencingers, tom\u0113r p\u0113c apraksta ir nojau\u0161ama, ir inici\u0101cijas \u0161amanisk\u0101 daba. Jeremija glu\u017ei k\u0101 \u0161ama\u0146i JHVH aicin\u0101jumu noraida, bet tik\u0101 p\u0113c savdab\u012bga tirgo\u0161an\u0101s, p\u0101rrunu un p\u0101rdomu br\u012b\u017ea piekr\u012bt uz\u0146emties pravie\u0161a pien\u0101kumus (j\u0101piemin, ka ari Mozus uzs\u0101kot savu darb\u012bbu l\u012bdz\u012bg\u0101 veid\u0101 cent\u0101s atteikties no JHVH uzlikt\u0101 pien\u0101kuma). Tamd\u0113\u013c ir secin\u0101ms, ka Jeremija reli\u0123isk\u0101 prakse s\u0101kotn\u0113ji ir sask\u0101rusies ar pravie\u0161u \u0161amaisko atzaru.
\n\tI. Bencingers raksta ar\u012b par Jeremija dz\u012bves s\u0101kumu, lai p\u0113c\u0101k pamatotu pravie\u0161a p\u0113c\u0101kos konfliktus ar Jeruzalemes priesteriem un vi\u0146u ideju sekot\u0101jiem. Aprakstot Jeremija piedzima\u0161anu priesteru \u0123imen\u0113 lauku pils\u0113ti\u0146\u0101 \u0100n\u0101tot\u0101, kura atrodas piecu kilometru att\u0101lum\u0101, zieme\u013caustrumos, no Jeruzalemes (autors izvirza pie\u0146\u0113mumu par iesp\u0113jamo Jeremijas izcel\u0161anos no \u0112l\u012b dzimtas, jo p\u0113d\u0113j\u0101s zi\u0146as par k\u0101du no dzimtas p\u0101rst\u0101vjiem ir par Ebj\u0101t\u0101ru, S\u0101lamana izraid\u012bto priesteri, kur\u0161 uz dz\u012bvi apmet\u0101s \u0100n\u0101tot\u0101). Par pravieti Jeremija tapis laik\u0101, kad no zieme\u013ciem iebruka skiti, tamd\u0113\u013c I. Bencingers pie\u013cauj domu, ka \u0161is satricin\u0101jums bija k\u0101 katalizators, lai Jeremija izjustu aicin\u0101jumu pravietot. \u0160o apgalvojumu pamatojot rakstos, kuros tiek apdzied\u0101tas draudo\u0161\u0101s briesmas no skitu puses.
\n\tI. Bencingers raksta, ka Jeremija s\u0101kotn\u0113ji esot pravietojis sav\u0101 dzimtaj\u0101 pils\u0113t\u0101, bet tur sask\u0101ries ar nepatiku no iedz\u012bvot\u0101ju puses, kuri ar\u012b esot v\u0113l\u0113ju\u0161ies vi\u0146u nogalin\u0101t.
\n Tamd\u0113\u013c Jeremija p\u0101rc\u0113l\u0101s uz Jeruzalemi, kur sastapa, vi\u0146apr\u0101t, ar iedz\u012bvot\u0101ju netikl\u012bbu, ne\u0161\u0137\u012bst\u012bbu, k\u0101 ar\u012b, nepatiku pret vi\u0146a sludin\u0101to v\u0113sti. Papildus spriedze rad\u012bja saskarsme ar Deuteronomium gar\u0101 izv\u0113rsto reformu aizst\u0101vjiem, kuri uzskat\u012bja, ka pest\u012b\u0161anas laiks ir pien\u0101cis, pretstat\u0101 Jeremija sludin\u0101tajam tikum\u012bbas atjauno\u0161anai, lai nov\u0113rstu Izra\u0113la boj\u0101eju.
\nI. Bencingers izvirza t\u0113zi, ka p\u0113c Karkem\u012b\u0161as kaujas, 605. gad\u0101 pirms Kristus, Jeremija esot apjautis babilonie\u0161u sp\u0113ku un varu, tamd\u0113\u013c s\u0101cis pravietot par draudo\u0161aj\u0101m briesm\u0101m no Babilonijas puses. Tamd\u0113\u013c Joj\u0101k\u012bma vald\u012b\u0161anas ceturtaj\u0101 gad\u0101 (604. pir.K.), Jeremija savam pazi\u0146am B\u0101r\u016bkam nodikt\u0113 pare\u0123ojumus, kurus B\u0101r\u016bks nolasa Jeruzalemes iedz\u012bvot\u0101jiem, diem\u017e\u0113l \u0137\u0113ni\u0146am Joj\u0101k\u012bmam \u0161ie pravietojumi izrais\u012bja dusmas, tamd\u0113\u013c vi\u0146\u0161 sagrieza t\u012bstokli, nobeigum\u0101 iemetot to ugun\u012b.
\nI. Bencingers uzsver, ka \u0137\u0113ni\u0146a Joj\u0101k\u012bma sacel\u0161an\u0101s pret Babiloniju, kuras vasalis vi\u0146\u0161 bija, rezult\u0113jas, k\u0101 Jeremijas pravietojumi piepild\u012b\u0161an\u0101s dz\u012bv\u0113. Savuk\u0101rt p\u0113c \u0137\u0113ni\u0146a Joj\u0101k\u012bma n\u0101ves, vi\u0146a d\u0113lu un augst\u0101k\u0101s sabiedr\u012bbas p\u0101rst\u0101vjus, p\u0113c Jeruzalemes iekaro\u0161anas, deport\u0113 uz B\u0101beli.
\n Tiek aprakst\u012bta jaun\u0101 Babilonijas vasa\u013ca Sedekijas v\u0113lme kop\u0101 ar kaimi\u0146u taut\u0101m c\u012bnieties pret babilonie\u0161u kundz\u012bbu, un Jeremija m\u0113\u0123in\u0101jumi Sedekiju atrun\u0101t, iesakot pado\u0161anos. Tom\u0113r Sedekija ignor\u0113jot v\u0113sturisko pieredzi, noraid\u012bja Jeremija pravietoto, un iesloga pravieti par valsts nodev\u012bbu.
\nI. Bencingers savu st\u0101st\u012bjumu nobeidz ar Jeremijas aizb\u0113g\u0161anu trimd\u0101 uz \u0112\u0123ipti, kur turpin\u0101jis sludin\u0101t pret j\u016bdu ne\u012bsto, tom\u0113r piekopto kultu, k\u0101 ar\u012b izsakot no\u017e\u0113lu par Jeremijas n\u0101vi apraksto\u0161\u0101s inform\u0101cijas neesam\u012bbu.
\n<\/p>\n

Deivids Makleins Karrs
\u201cIevads Vecaj\u0101 Der\u012bb\u0101: sv\u0113tie teksti un imperi\u0101lais konteksts ebreju B\u012bbel\u0113\u201d<\/div>\n

\tDeivids M. Karrs uzs\u0101kot aprakst\u012bt Jeremija gaitas, piemin vi\u0146a, iesp\u0113jams, laikabiedrus no mazo pravie\u0161u vidus \u2013 Nahumu un Cefanju. Tiek nor\u0101d\u012bts, ka Jeremija, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 Cefanja kritiz\u0113ja citu diev\u012bbu piel\u016bg\u0161anu. Tom\u0113r Jeremija s\u0101kotn\u0113jie pravietojumi at\u0161\u0137iras no Cefanja, jo tiek velt\u012bti gan zieme\u013cu, gan dienvidu iedz\u012bvot\u0101jiem. K\u0101 apgalvo D. M. Karrs, tam esot bijusi saist\u012bba ar Josijas v\u0113lmi apvienot abas Palest\u012bn\u0101 dz\u012bvojo\u0161as JHVH kultu piekopjo\u0161\u0101s kopienas.
\nL\u012bdz\u012bgi k\u0101 Zieme\u013cu pravietis Hozeja, Jeremija izmantodams v\u012bra un sievas t\u0113lu l\u012bdz\u012bbu Izra\u0113la un JHVH attiec\u012bb\u0101s, nor\u0101d\u012bja uz JHVH sekot\u0101ju nokl\u012b\u0161anas no JHVH m\u0101c\u012bbas un kulta, raksturojot sal\u012bdzinot Izra\u0113lu ar seksu\u0101li neuztic\u012bgu sievu, kuras dzi\u0146as ir aptum\u0161oju\u0161as tai pr\u0101tu, nesp\u0113jot vairs saskat\u012bt savu netikl\u012bbu, tamd\u0113\u013c Jeremija sludina, ka t\u0101s v\u012brs (JHVH) no t\u0101s (Izra\u0113la) \u0161kirsies, ja t\u0101 nep\u0101rtrauks maldu ce\u013cus. Pravietis aicina noliegt Izra\u0113la m\u0101\u0161u ce\u013cu, lai dotos uz Dienvidiem, Cionu. Papildus tam pravietis gan Zieme\u013ciem, gan Dienvidiem aizr\u0101d\u012bja par bezsatura slav\u0113\u0161anu, nej\u0113dz\u012bgaj\u0101m politiskaj\u0101m apvien\u012bb\u0101m, beztiesiskumu un k\u013c\u016bdainajiem cer\u012bbu pravietojumiem.
\nD. M. Karrs atg\u0101dina, ka Jeremijas darb\u012bbas laiks sakr\u012bt ar diviem noz\u012bm\u012bgiem notikumiem, pirmk\u0101rt, Josijas reformas un t\u0101s pavado\u0161\u0101s cer\u012bbas, bet otrk\u0101rt, piln\u012bga Jerzalemes sagr\u0101ve tr\u012bsdesmit piecus gadus v\u0113l\u0101k. Abus \u0161os notikumus pavad\u012bja Jeremijas koment\u0101ri, ja Josijas vad\u012bt\u0101s Deuteronomisk\u0101s Toras reformas laik\u0101 iebildes no pravie\u0161a puses bija par t\u012bru JHVH piel\u016bg\u0161anu, nepak\u013caujoties, vi\u0146apr\u0101t, nepareizi uzrakst\u012btajiem rakstiem, ko bija uzrakst\u012bju\u0161i mel\u012bgi rakstve\u017ei, tad \u0113\u0123iptie\u0161u vasa\u013ca Jojak\u012bma laik\u0101 (kur\u0161 par t\u0101du k\u013cuva \u0113\u0123itie\u0161iem atgrie\u017eoties no kaujas ar babilonie\u0161iem) Jeremija pravietojumi k\u013cuva \u013coti pesimistiski un postu solo\u0161i. Ab\u0101s versij\u0101s par Jeremija Temp\u013ca spredi\u0137i pravietis atk\u0101rto, ka Templis pieder JHVH un JHVH pats to sagraus, tie\u0161i t\u0101pat k\u0101 \u0160ilo sv\u0113tn\u012bcu. T\u0101d\u0113j\u0101di Jeremija nor\u0101d\u012bja uz Jeruzalemes neie\u0146emam\u012bbas m\u012bta nepatiesumu.
\n \u0160ie Jeremija v\u0101rdi esot izrais\u012bju\u0161i klaus\u012bt\u0101jos dusmas, kas rezult\u0113j\u0101s v\u0113lm\u0113 vi\u0146u non\u0101v\u0113t. Tom\u0113r vi\u0146u esot pagl\u0101bis Josijas rakstve\u017ea \u0160\u0101f\u0101na d\u0113ls Ahik\u0101ms, kur\u0161 nenodeva Jeremiju non\u0101v\u0113\u0161anai [Jer 26:24].
\n\tD. M. Karrs apraksta ar\u012b Jeremija iek\u0161\u0113jos konfliktus [Jer 20:7 \u2013 18 ], kuri izpaud\u0101s k\u0101 \u017e\u0113labas, pravietim nesp\u0113jot saprast, kamd\u0113\u013c JHVH ir uzlicis tik smagu nastu, liekot \u013caud\u012bm sludin\u0101t skarbo v\u0113sti, un kuras d\u0113\u013c Jeremijam bija j\u0101cie\u0161 un j\u0101piedz\u012bvo apk\u0101rt\u0113jo apsmiekls [Jer 20:7 \u2013 8 ]. Ikreiz, kad Jeremija esot centies noklus\u0113t JHVH v\u0113sti, t\u0101 esot svilin\u0101jusi vi\u0146a kaulus, l\u012bdz izlauzusies lauk\u0101 un tapusi izst\u0101st\u012bta cilv\u0113kiem [Jer 20:9 ]. Lai viegl\u0101k izpratu Jeremija iek\u0161\u0113jo emocion\u0101lo st\u0101vokli, autors nor\u0101da ar\u012b Jeremija dusm\u0101m par savu dzim\u0161anu [Jer 20:14 \u2013 18 ], jo tas bija mirklis, kad smag\u0101 pravieto\u0161anas nasta vi\u0146am jau tika uzlikta.
\n\tD. M. Karrs ar\u012b secina, ka lai ar\u012b Jeremija un vi\u0146a pravietojumi tika noliegti un noraid\u012bti pravie\u0161a dz\u012bves laik\u0101, tom\u0113r p\u0113c Jeruzalemes izpost\u012b\u0161anas un J\u016bdas augst\u0101k\u0101s sabiedr\u012bbas izve\u0161anas trimd\u0101, Jeremija v\u0113sts tika apl\u016bkota pavisam cit\u0101di. Papildus tam, st\u0101stu par Jeremiju pierakst\u012bja vi\u0146a l\u012bdzgaitnieks B\u0101r\u016bks vai k\u0101ds cits no redakcijas autoriem. Jeremija tekstu gad\u012bjum\u0101 ir interesanti, ka ir pieejami ar\u012b manuskripti, kas sav\u0101 b\u016bt\u012bb\u0101 ir sen\u0101ki un ar cit\u0101d\u0101ku tekstu, nek\u0101 vairum\u0101 B\u012bbe\u013cu, grie\u0137u valod\u0101 eso\u0161aj\u0101 redakcij\u0101 \u2013 Septuagint \u0101 (par astotda\u013cu \u012bs\u0101ks teksts nek\u0101 Masoretu redakcij\u0101) , un Kumr\u0101nas t\u012bstok\u013cos. Tamd\u0113\u013c vairums p\u0113tnieku nor\u0101da uz v\u0113l\u0101ku autoru un redaktoru darbu, kura rezult\u0101t\u0101 Masoretu redakcij\u0101 eso\u0161\u0101 Jeremija gr\u0101mata ieguva pa\u0161reiz\u0113jo garumu un sak\u0101rtojumu. Deivids M. Karrs pie\u013cauj versiju, ka \u0161\u012b Jeremijas gr\u0101matas p\u0101rveide un papildin\u0101\u0161ana ir notikusi vair\u0101kus gadsimtus p\u0113c pravie\u0161a n\u0101ves, apm\u0113ram ap 2. – 3. gs BC. Autoram esot aizdomas, ka to paveiku\u0161i izs\u016bt\u012bjum\u0101 eso\u0161\u0101 kopiena, jo valoda un teolo\u0123ija viet\u0101m sakr\u012bt ar Deuteronomium, piem\u0113ram Jeremijas gr\u0101matas sept\u012btaj\u0101 noda\u013c\u0101 eso\u0161ais spredi\u0137is, kuram, ironisk\u0101 k\u0101rt\u0101, p\u0113c\u0101k opon\u0113 pats Jeremija [Jer 8:8 \u2013 9 ].<\/p>\n

D\u017eons Edgars Makfeidens \u201cIevads Vecaj\u0101 Der\u012bb\u0101\u201d<\/div>\n

\tD\u017eons Edgars Makfaidens savu st\u0101st\u012bjumu par Jeremiju ies\u0101k ar \u0123eopolitisk\u0101s situ\u0101cijas aprakstu Jeremija laika Palest\u012bn\u0101, pie reizes izsakot min\u0113jumu par Jeremijas dzim\u0161ana dzim\u0161anas gadu (tas esot ap 650. BC, jo 626. gad\u0101 BC Jeremija pats sevi atzina par jaunu un nepieredz\u0113ju\u0161u.
\nAutors apraksta ar\u012b situ\u0101ciju JHVH kulta praks\u0113, kas bija izveidojusies p\u0113c Deuteronom ium reformas, ko veica Josija 621. gad\u0101 BC, jo elkdiev\u012bba un netikl\u012bba aizvien tika piekopta liel\u0101kaj\u0101 sabiedr\u012bbas da\u013c\u0101. D\u017e. E. Makfaidens uzsver, ka Josija ir bijis labs valdnieks, tamd\u0113\u013c p\u0113c vi\u0146a n\u0101ves Megido kauj\u0101 609. gad\u0101 BC, kad vi\u0146\u0161 k\u0101 as\u012brie\u0161u vasalis karoja pret \u0112\u0123ipti, esot bijis liels trieciens JHVH kulta reformu aizst\u0101vjiem.
\n\tD\u017e. E. Makfaidens atsaucas uz Jeremija \u0123imeni, kura bija no priesteru dzimtas, pateicoties kurai pravietis jau sen bija apjautis, ka gl\u0101b\u0161ana nav rodama ritu\u0101l\u0101. Jeremija redz\u0113ja \u013caunuma sakni \u2013 t\u0101 atrad\u0101s sird\u012b (Jer 17:9). Tamd\u0113\u013c gl\u0101b\u0161ana bija iesp\u0113jama, ja sirds tiktu att\u012br\u012bta un izman\u012bta (Jer 4:4), lai t\u0101 mekl\u0113tu un atrastu JHVH ar visu savu b\u016bt\u012bbu. \u0160is ir iemesls, kamd\u0113\u013c autors pie\u013cauj Jeremija iebildumus pret Deuteronom ium reformu, jo Jeremija esot sapratis, ka Jeruzalemes iedz\u012bvot\u0101ji ir izv\u0113l\u0113ju\u0161ies viegl\u0101ko ce\u013cu, tas ir, reform\u0113t kultu un t\u0101 praksi, nevis pa\u0161i sevi.
\n\tD\u017e. E. Makfaidens uzsver \u2013 Vecaj\u0101 Der\u012bb\u0101 nav neviena cita pravie\u0161a kura saskarsme ar dievi\u0161\u0137o garu b\u016btu tik dramatiski atainot\u0101, k\u0101 Jeremija saskarsme ar JHVH. K\u0101 piemieru minot Jer. 15:18.<\/p>\n

\u201cK\u0101d\u0113\u013c manas s\u0101pes ilgst m\u016b\u017eam
\nun sirgu\u013co mana br\u016bce,
\nliedzas dzied\u0113jama?
\nVai tu m\u0101n\u012bsi mani
\nk\u0101 strauts, kas vasar\u0101 izs\u012bkst?\u201d<\/p><\/blockquote>\n

Jeremija run\u0101 ar JHVH tie\u0161i un famili\u0101ri, nekautr\u0113jas \u017e\u0113loties un s\u016bdz\u0113ties par JHVH uzlikto praviet\u012bbas nastu. Jeremija, p\u0113c D\u017e. E. Makfaidena uzskatiem jau dzim\u0161anas br\u012bd\u012b noraid\u012bja savu aicin\u0101jumu, tamd\u0113\u013c dro\u0161i varot apgalvot, ka Jeremija neizv\u0113l\u0113j\u0101s savu kalpojumu, to vi\u0146am piesprieda JHVH, tom\u0113r apk\u0101rt\u0113j\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 notieko\u0161ais esot bijis p\u0101r\u0101k sp\u0113c\u012bgs impulss, lai Jeremija sp\u0113tu tam pretoties.
\nLai viegl\u0101k izprastu pravie\u0161a iek\u0161\u0113jo pasauli, D\u017e. E. Makfaidens piemin ar\u012b Jeremija tekstu dzejisko dabu, tie ir teksti kuros var saskat\u012bt jaudu, iev\u0113rojamu kodol\u012bgu un spilgtu izteiksmi (Jer 4:23 \u2013 25), \u0161\u012bs tekstu\u0101l\u0101s \u012bpa\u0161\u012bbas ir sastopamas visos Jeremija darbos, tamd\u0113\u013c nav vietas izbr\u012bnam, ka Jeremija l\u012bdzcilv\u0113ki nesp\u0113j\u0101 pie\u0146emt pravie\u0161a tie\u0161o valodu, bet p\u0113c\u0101kie teksta redaktori izs\u016bt\u012bjum\u0101, izmantoja Jeremija tekstus, tos sapludinot ar Deuteronomium teolo\u0123isko redz\u0113jumu, kanona veido\u0161an\u0101.
\nJeremija uzsver sabata noz\u012bm\u012bbu, kam reiz\u0113 ar\u012b ir b\u016btu bijis j\u0101k\u013c\u016bst par Zieme\u013cu un Dienvidu vienojo\u0161o saskares punktu, lai p\u0113c\u0101k apvienotos vien\u0101 valst\u012b, ar kop\u0113jiem likumiem un vienu dievu \u2013 JHVH.
\n\tD\u017eons Edgars Makfaidens uzskata, ka tie\u0161i apk\u0101rt\u0113jo nev\u0113l\u0113\u0161an\u0101s dzird\u0113t Jeremija sludin\u0101to v\u0113sti, v\u0113l vair\u0101k gr\u0101va pravie\u0161a p\u0101rliec\u012bbu par sevi, jo pravietim redzot k\u0101 piepild\u0101s vi\u0146a pare\u0123ojumi, kuros neieklaus\u012bj\u0101s Jojak\u012bms, vi\u0146a aizkaitin\u0101jums un v\u0113sts bija tik sp\u0113c\u012bga un skarba, ka valdnieks no dusm\u0101m iemeta Jeremiju cietum\u0101 par valsts nodev\u012bbu. Savuk\u0101rt p\u0113c augstma\u0146u aizs\u016bt\u012b\u0161anas, Jeremija br\u012bdin\u0101ja, ka lab\u0101k b\u016btu bijis tapt deport\u0113tam, nevis palikt J\u016bd\u0101, jo JHVH ar paliku\u0161ajiem kulta atkrit\u0113jiem izr\u012bkosies v\u0113l \u013caun\u0101k nek\u0101 ar sapuvu\u0161\u0101m v\u012b\u0123\u0113m (Jer 24).
\n\tInteresanta ir sada\u013ca par Jeremijas v\u0113sti pret sve\u0161tautie\u0161iem, kuras autentisku ap\u0161auba ar\u012b D\u017e. E. Makfaidens, nor\u0101dot uz politisk\u0101s situ\u0101cijas nepatiesumu un Jeremija harismas un asuma tr\u016bkumu tekst\u0101. K\u0101 ar\u012b, autors nor\u0101da uz Jeremijas gr\u0101matas savdab\u012bgo hronolo\u0123iju, jo da\u017ei taj\u0101 eso\u0161ie teksti ir sajaukti viet\u0101m, piem\u0113ram divdesmit piekt\u0101 noda\u013ca, kura hronolo\u0123ij\u0101 atkr\u012btot asto\u0146us gadus atpaka\u013c, pirms iepriek\u0161\u0113j\u0101 teksta. Autors nor\u0101da uz d\u012bvaino Jeremija runas veidu, jo da\u017ereiz pravietis par sevi run\u0101jot izmanto vienskait\u013ca pirmo personu, bet citreiz tre\u0161o, kas nor\u0101dot uz teksta v\u0113l\u0101ku redakciju, kur\u0101 esot ticis iepludin\u0101ts k\u0101da cita autora darbs, pied\u0113v\u0113jot \u0161\u012b cita darba autor\u012bbu B\u0101r\u016bham, Jeremija m\u0101ceklim.
\n\tD\u017eons Edgars Makfaidens atg\u0101dina! Jereremijas gr\u0101matas las\u012bt\u0101js nedr\u012bkst aizmirst, ka pats pravietis t\u0101s nav sarakst\u012bjis, bet gan nodikt\u0113jis, tamd\u0113\u013c past\u0101v iesp\u0113jam\u012bba, ka p\u0113c\u0101k apkopojot pierakstus, tajos iek\u013c\u0101va testus, kuriem nebija saist\u012bbas ar Jeremiju vai B\u0101r\u016bku, uz to nor\u0101da tajos eso\u0161\u0101 inform\u0101cija par p\u0113c izs\u016bt\u012bjuma periodu.<\/p>\n

D\u017eons Dreins \u201cIevads Vecaj\u0101 Der\u012bb\u0101\u201d<\/div>\n

\tD\u017eons Dreins savu st\u0101st\u012bjumu par Jeremiju ir izkais\u012bjis visas gr\u0101matas garum\u0101, pretstat\u0101 iepriek\u0161\u0113jiem trim, apl\u016bkotajiem autoriem, Jeremijas darb\u012bbas un piekopt\u0101s teolo\u0123ijas aprakstam viet\u0101m atv\u0113lot da\u017eas rindkopas, tamd\u0113\u013c las\u012bt\u0101jam, lai ieg\u016btu piln\u012bg\u0101ku priek\u0161statu par Jeremiju, ir j\u0101izlasa visa gr\u0101mata vai j\u0101uzmekl\u0113 p\u0113c satura r\u0101d\u012bt\u0101ja gr\u0101mat\u0101 vietas, kur\u0101s vi\u0146\u0161 ir min\u0113ts.
\n\tD\u017e. Dreins piemin Jeremijas akt\u012bvo darb\u012bbas laiku, p\u0113c vi\u0146a dom\u0101m, prec\u012bzi atz\u012bm\u0113jot pravieto\u0161anas uzs\u0101k\u0161anas br\u012bdi \u2013 622. gad\u0101 BC, v\u0113l pirms valdnieka Josijas uzs\u0101ktaj\u0101m kulta reform\u0101m. Autors nor\u0101da, ka Jeremija, tie\u0161i t\u0101pat k\u0101 citi pravie\u0161i, uzskat\u012bja, ka JHVH ir uzrun\u0101jis vi\u0146u person\u012bgi, uzticot v\u0113sti, kuru nodot apk\u0101rt\u0113jiem. Autors uzsver, ka \u0161is laikaposms esot bijis pateic\u012bgs t\u0101da veida pravie\u0161a k\u0101 Jeremija, ra\u0161an\u0101s br\u012bdis, jo 627. gad\u0101 BC, kad Jeremija pasludin\u0101ja aicin\u0101jumu, As\u012brijas vara bija sabrukusi, bet J\u016bd\u0101 bija radusies cer\u012bba par br\u012bv\u012bbas un neatkar\u012bbas iesp\u0113jam\u012bbu. Tamd\u0113\u013c Jeremijas opon\u0113\u0161ana apk\u0101rt valdo\u0161ajam optimismam esot likumsakar\u012bga, jo saredz\u0113ja cilv\u0113kos nev\u0113l\u0113\u0161anos pild\u012bt JHVH der\u012bbas likumus. Jeremija sal\u012bdzin\u0101ja JHVH tautu ar mande\u013ckoku, kuru JHVH uzmana, gaidot piem\u0113rotu izn\u012bcin\u0101\u0161anas spriedumu [Jer 1:11 \u2013 12].
\n D\u017eons Dreins apraksta Jeremija atbalstu valdnieka Josija izv\u0113rstajai JHVH kulta reformai, jo v\u0113l\u0113j\u0101s atbr\u012bvoties no sve\u0161aj\u0101m un mald\u012bgaj\u0101m reli\u0123iskaj\u0101m praks\u0113m, kuras bija iesak\u0146oju\u0161\u0101s Izra\u0113la vidu. Tom\u0113r Jeremija atbalsts Josijam Anatot\u0101 sadusmoja radiniekus, kuri nol\u0113ma non\u0101v\u0113t pravieti (Jer 11: 18 – 23), jo pateicoties \u0161ai reformai, visas sv\u0113tn\u012bcas, iz\u0146emot Jeruzalemes templi, tika sl\u0113gtas, un visi to priesteri, tai skait\u0101 ar\u012b Jeremija \u0123imene un dzimta, zaud\u0113ja darbu.
\nJeremija esot \u0101tri aptv\u0113ris, ka kulta reformai neb\u016bs ilgsto\u0161a ietekme, jo Jojak\u012bma laik\u0101 situ\u0101cija kulta praks\u0113 un teolo\u0123ij\u0101 atkal bija tikpat slikta k\u0101 iepriek\u0161. K\u0101 ar\u012b, Josijas mald\u012bga koncentr\u0113\u0161an\u0101s uz kulta centraliz\u0101ciju, bija likvid\u0113jusi cilv\u0113ku atbild\u012bbu der\u012bbas likuma priek\u0161\u0101, aizst\u0101jot to ar ritualo praksi Templ\u012b.
\n\tJeremija savu autorit\u0101ti bija apk\u0101rt\u0113jo vid\u016b bija zaud\u0113jis, jo pret\u0113ji pravie\u0161a sludin\u0101tajam, J\u016bda piedz\u012bvoja uzplaukumu, papla\u0161in\u0101\u0161anos un 612. gad\u0101 BC tikta izn\u012bcin\u0101ta N\u012bnive. \u0160\u0101dos apst\u0101k\u013cos, ar\u012b pa\u0161am pravietim rad\u0101s \u0161aubas par pravietojumu patiesumu. Tom\u0113r tr\u012bs gadu laik\u0101 notiku\u0161\u0101s \u0123eopolitisk\u0101s izmai\u0146as, kas aizs\u0101k\u0101s ar Josijas n\u0101vi, J\u016bdu bija iekaroju\u0161i \u0113\u0123iptie\u0161i, bet kulta prakse atkal bija atgriezusies pie iepriek\u0161\u0113j\u0101s ne\u0161\u0137\u012bst\u012bbas.
\nJaunais J\u016bdas valdnieks saprazdams beigu nenov\u0113r\u0161am\u012bbu, cent\u0101s atbr\u012bvoties no t\u0101diem oponentiem k\u0101 Jeremija (Jer 26:7 \u2013 24), saucot pravieti pie atbild\u012bbas, papildus aizliedzot vi\u0146am sludin\u0101t Templ\u012b (citu pravieti Jeremija laikabiedru \u2013 pravieti \u016ariju \u2013 Jojak\u012bms pav\u0113l\u0113ja nogalin\u0101t).
\n D\u017eons Dreins uzsver, ka noz\u012bm\u012bg\u0101kais un saisto\u0161\u0101kais ir tie\u0161i posms, kad Jeremija piedz\u012bvoja izsmieklu no noraid\u012bjumu, jo praviet\u012b aizs\u0101k\u0101s iek\u0161\u0113ja c\u012b\u0146a, k\u0101rdin\u0101jums atz\u012bt, ka JHVH ir vi\u0146u piev\u012blis (Jer 20:7-18), nesp\u0113ju samierin\u0101ties ar atteik\u0161anos no vienk\u0101r\u0161iem, cilv\u0113ciskiem priekiem, m\u0101j\u0101m un \u0123imenes. Tom\u0113r reiz\u0113 tas bija ar\u012b gar\u012bg\u0101s pilnveido\u0161an\u0101s di\u017e\u0101kais posms Jeremija dz\u012bv\u0113, jo t\u0101 laika teksti ir k\u013cuvu\u0161i par iedvesmojo\u0161\u0101kaj\u0101m viet\u0101m B\u012bbel\u0113 daudz\u0101m v\u0113l\u0101kaj\u0101m gar\u012bgumu mekl\u0113jo\u0161aj\u0101m paaudz\u0113m.<\/p>\n

Atsauces<\/b>
\nImmanuel Benzinger, Ievads Vecaj\u0101 Der\u012bb\u0101 (LELBAs Apg\u0101ts, 1982), 165 \u2013 179 lpp.
\nDavid McLain Carr, An introduction to the Old Testament: sacred texts and imperial contexts of the
\nHebrew Bible (Wiley-Blackwell, 2010) 157 \u2013 164 lpp.
\nJohn Edgar McFadyen , Introduction to the Old Testament (Hodder and Stoughton, 1932) 48 \u2013 57 lpp.
\nJohn Drane, Introducing the Old Testament, trans. Lilija Be\u013cakova (Latvijas B\u012bbeles Biedr\u012bba, 2007) 151 \u2013 161 lpp.
\nB\u012bbele (Latvijas B\u012bles Biedr\u012bba, 2012)<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Imanu\u0113ls Bencingers \u201cIevads Vecaj\u0101 Der\u012bb\u0101\u201d Imanu\u0113la Bencingera st\u0101st\u012bjums ir v\u0113sturiski horizont\u0101ls, gandr\u012bz netiek pie\u013cauta doma par B\u012bbel\u0113 eso\u0161a Jeremijas teksta neviendab\u012bbu un autoru da\u017e\u0101d\u012bbu, ja neskaita da\u017eu noda\u013cu pied\u0113v\u0113\u0161anu Jeremija l\u012bdzgaitniekam B\u0101r\u016bkam (kur\u0161 nevien ir pierakst\u012bjis Jeremija sac\u012bto, bet ar\u012b rakst\u012bjis pats, bez pravie\u0161a virsuzraudz\u012bbas) un tr\u012bs rakstvietu ac\u012bmredzamo neieder\u012bbu un nepamatojamo atra\u0161anos tekst\u0101. Interesanti, ka st\u0101sta neviendab\u012bba […]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[39],"tags":[1285,1293,1294,1295,1278,1296,1297,1298],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/ojars.kapteinis.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/3487"}],"collection":[{"href":"https:\/\/ojars.kapteinis.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/ojars.kapteinis.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/ojars.kapteinis.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/ojars.kapteinis.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=3487"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/ojars.kapteinis.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/3487\/revisions"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/ojars.kapteinis.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=3487"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/ojars.kapteinis.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=3487"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/ojars.kapteinis.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=3487"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}