Šodien būs gada garākā nakts, nevelti Saulcerītēm vārdadiena (ļoti pagānisks vārds, ja kas, kurā ir ietverta cerība atkal ieraudzīt auglību nodrošinošo(ilgas pēc lustes kopoties?) debesu spīdekli).
Padomājiet, brīdī kad sāka ienākt kristietība, parazitējot uz pagānu svētkiem, lai tādējādi popularizētu savu vēsti, varu derēt, ka bija visādi krīvi un vecajie, kas neapmierināti ņurdēja par patieso un īsteno vērtību izzušanu. Līdzīgi ir arī mūsdienās, tik šoreiz kristietībai jāsaskaras ar kapitālisma izveidotās patērētāju kultūras piedāvāto versiju par saulgriežu svinībām un jaunās dzīvības sagaidīšanas rituālu (ironiski, ka šis ir daudzu kristiešu darba auglis, kam ir cieša saskare ar vēlmi nopelnīt, uzspļaujot kaut kaut kādām kristīgajām vērtībām), tamdēļ nav vietas izbrīnam, par atdzimstošo vēlmi cīnieties par taisnību un veco lietu kārtību pašu sačakarētajā pasaulē, īstenībā to nevēloties mainīt. Pandoras lāde (πίθος pithos) ir atvērta. Kurš to tagad aizvērs?