Kad biju mazs, man ļoti patika vizināties līdzi vectēvam ceļamkrānā. Viņš strādāja Ventspils SCO, kur galvenais sabiedrotais bija МАЗ КС-3571. Ka jau mazs brēveris, dikti jūsmoju par iespēju pacelt kādu paneli ar šo Baltkrievijā salikto brīnumu. Varu lepni jums pavēstīt, ka Ventspilī zem Galvenā prospekta, ir pāris manis liktas ūdens caurules. Hmm man laikam bija kādi seši gadi, kad paveicu šo varoņdarbu.

Tomēr tagad neesmu bijis Ventspilī apmēram astoņus gadus, nez tur tiešām pašlaik ir pilsēta ar rītdienu? Drīzāk, jau padumjo vēlētāju miests, jo nespēju prātā izskaidrot, kā Lembi var iebalsot nejēgā tik daudz reižu.

Tas ko gribēju pavēstīt ir, ka kopš tām vasarām, kuras pavadīju Ventspilī, degunam ir toksikomāniska bauda ostīt darvu un soļarku, ja redzu sliežu vai veco padomju mašīnu remontdarbus, kādu brīdi pastāvu blakus, jo tas atsauc atmiņā bērnību.

Apmuļļāsim to kādēļ Lembis tiek ievēlēts… Iespējams pie vainas ir latviešiem tik tipiskais kalpa sindroms, kurš meklē kādu kungu, lai tas ar stingru roku, varētu valdīt pār dvēselēm un miesām. Latvietim patīk, ja to bīda un dīda, jo pašam pietrūkst zināšanu un drosmes, lai pieņemtu lēmumus. Ja tomēr ir iespēja paveikt kādu uzdevumu pašam, tad bieži tas tiek darīts, lai kāds labums atlektu darītajam, nerēķinoties ar kopējām sabiedrības interesēm. Diemžēl, šis arī, iespējams, ir pašreizējās valstiskās ķezas iemesls. Pret to var cīnīties tikai izglītojoties, un atmetot senīlos aizspriedumus un ieradumus. Aizmirstot jaukās sendienas, pārstājot ostīt soļarku, un doties tālāk.

Tas nemaz nav tik grūti, jo var sākt ar vienkāršāko, piemēram lasīt grāmatas, jebkur un jebkad, ja ir tāda iespēja. Esi tak ievērojis, ka pie mums, šis netikums (lasīšana), ir sastopams ļoti reti. Netici?! Iekāp autobusā, vilcienā vai tramvajā, aizej uz parku un saskaiti cilvēkus, kuri lasa, man liekas pietiks ar vienas rokas pirkstiem. Latvieša prāts nav samaitāts ar intelektu, tā ir tikai vieta rasolam un televizoram. Pārējais, visdrīzāk, tiek uzskatīts par lieku un nevajadzīgu. Mums patīk pukstēt par grūto šodienu, bet netīk pārmaiņas. Žēl.