Cilvēki nav tikuši nekur tālāk par dzīvniekiem, savā kopējā uzvedībā, tāds saprātīgāks aitu bars vien esam. Ja sapulcējas vairāk par diviem, tā jau ir maza grupiņa, kuras uzvedību statistiski var paredzēt. To pierāda piemēram bukmeikeri, jo ļoti bieži spēj paredzēt pūļa uzvedību, sākot no prognozēm par iespējamo pāvestu līdz Eirovīzijas uzvarētājam.

Šo pūļa paredzamību izmato arī polittehnologi, savādāk Šlesera bilde nekarātos “tur” un aptaujās viņš nesaņemtu 21% atbalstu. Pat ja kāds indivīds sevi uzskata par īpašu, tad tā arī ir, tomēr šī personība pazūd tautas masā.

No otras puses, mums pašiem vienmēr ir gribējās kļūt par pūļa sastāvdaļu, sākot jau ar bērnudārza grupiņu, skolu un universitāti, jo tur indivīdi pēkšņi izjūt piederību kādai noteiktai grupai, nav svarīgi vai klasei, fakultātei, kursam, svarīgākais, ka jūtamies piederīgi pūlim, neesam vieni. Visādi intelektuāļi, plebeji un dzērēji nevarētu nemaz pastāvēt bez domu biedriem.
Tomēr, ja kāds norobežojas no pūļa, noslēdzas un nekontaktējas, mazākais ko saņems būs pārmetumi par viņa dīvaino dzīvesveidu, galējā variantā tiks iespundēts klīnikā, lai izārstētu. Pūlim netīk atkritēji.