Padomā tik, ir pienākuši laiki, kad ikviens, kas ziemā nevalkā cepuri, tiek uzskatīts par atsaldeni, bet džusītes, kuras vazājas mīnusiem nepiemērotā apģērbā — par plīckām. Tomēr laikam paliekam gudrāki, respektīvi, ir cerība uz gaišāku nākotni, jo želeji un blondīnes izzudīs dabiskā ceļā, izdzīvos tikai urbānie nomadi.

Kādu nedēļu jau esmu uzsēdies uz The Kilimanjaro Darkjazz Ensemble. Skaņa ir iezīdusies vēnās.

Mana Pārdaugava šonakt smaržo pēc malkas krāns, tai debesis ir skaidras un var saredzēt zvaigznes. Mazajās ielās ir izbraukātas vagas, tās nav kaisītas un tīrītas, visapkārt ir balts sniegs un lauskis.

Iznest pagalma vidū veco priedeskoka galdu, apklāt to ar baltu lina galdautu. Un ieturēt maltīti kopā ar meža strazdiem un zīlītēm.

Viss kluss.