Vakar sanāca apmeklēt labu labo ūķīti vārdā “Ленинград”, patīkama pārsteidza bohēmas līmenis, bārmenis kura sejas vaibstos atpazinu dažu labu balss tricinātāju un protams nedārgais alus.
Tur tika sēdēts un plītēts, runāts par šo un neko, kā arī manī parādījās sievišķīgais “es”, kurš par visām varītēm bija apsēdis pūsli, jo pēc katra kausa (gandrīz) nācās apmeklēt ķemermiestiņu… Protams bija arī vakara vilšanās – Luckānu nesastapām…