Reiz Ilmārs lekcijā īsi raksturoja vidējo arābu, kurš visu dzīvi ir pavadījis putekļu un smilšu valstī (vari lasīt Ēģipte, Jemena, Alžīrija utt). Tā ir seja, kura šausminās par to ka eiropieši nemazgā savu pēcpusi, bet tikai izkārnījumus izberzē un apslauka ar papīru, kurš uzskata ikvienu Eiropas vīrieti par netīreli, dzērāju un kausli, bet eiropietes par vieglas uzvedības sievietēm (pornozvaigznēm), kurām primārais ir kopšanās. Pēdējais apgalvojums nestāj vietu diskusijai, kamdēļ arābi iekāro mūspuses sievišķus, un pie pirmās iespējas cenšas tos iegādāties. Interesantākais, ka vietējiem arābu mērogiem šie būtu nederīgi precinieki, jo tiktu atraidīti kā pārāk nabadzīgi.

Vēl piebildei. Sīkā nebrīnies, ka tavi draudziņi tev uzmācas, jo nespēja atšķirt draudzību no potenciāla drāziena, piemīt vairumam vīriešu, tikai citās kultūrās tas ir pamanāmāks, citās slēptāks. Zemapziņas rotaļas. yo

P.S. Jana, man jau tagad ir kauns par šo tekstu.

saite

Man dažreiz ir kauns par sievietēm, jo tas prāts vienkārši darbojas kā sievietei!

Pēc sarunām ar jaunkundzēm, prātā palika daži secinājumi, un tie ir samērā dīvaini.

Sievietēm patīk kretīni, tādi kuri dara tām pāri (garīgi), kuri ir nepieejami un potenciālajām attiecībām ir paredzamas bēdīgas beigas. Viņas vienkārši jūsmo, ja pret tām izturas kā pret lupatām. Bet ja vīrišķis skraidīs pakaļ, kritīs ceļos, nesās uz rokām un skūpstīs zemi, pa kuru staigā tas nepateicīgais radījums, lasīt sieviete, tad tāds vīrietis ir uzskatāms par potenciālo upuri, kuru vajag izsūkt sausu, līdz tas bezspēkā un vientulībā pakrīt un aiziet nebūtībā.

N.B.
Tie nav mani izdomājumi, bet gan iegaumētas domas, frāzes no sarunām, mana personīgā viedokļa performances šeit nav.