ieraksts 266

Šodien pie durvīm klauvēja jehoviešu tantes, atvēru, fonā ducināja pirmie vārdi no Greeley Estates – Blue Morning I’m not a monster, I’m just a sick man. Ieraudzījis šīm rokās Sargtorni, norādīju uz durvīm, kur ar krītu ir uzrakstīts 20+K+M+B+10, un pateicu, ka esmu katolis. Saņemu jautājumu… Vai es zinot kāda ir dzīves jēga? Atbildēju, ka mīlestība un aiztaisīju durvis.

ieraksts 225

Šīgada Zvērā jeb visi lopā lieli daļu no apmeklētājiem sastādīja sešpadsmitgadīgo armija, kura uzskata sevi par alternatīvās sabiedrības sastāvdaļu. Tomēr savos 25 varu droši apgalvot, ka līdz pat 80% no šiem džekiņiem un džusītēm jau pēc pāris gadiem būs formāļi, kuri centīsies tik juristos vai sociālajos, klausīsies radio SWH, pusdienos McDonald’ā, ja jau to tagad nedara. Vilksies uz Pulkvedi, ļaunākajā gadījumā uz Esīti… Domā es melšu niekus?! Nē, es pazīstu jau kaudzi cilvēkus, kuri par tādiem ir palikuši. Īstenībā visi šie bijušie tīnīši bija tādi, jo uzskatīja to par stilīgu štelli, viņi to iekāroja, bet kļustot tādi, saprata, ka tomēr nav viņiem piemērots. Protams ir vēl otra galējība, kad ļautiņi nespēj uztvert ballītes beigas, bet turpina burzīties vairākus gadus no vietas. Šamējie strādā draņķīgus darbus, saņem draņķīgu algu, notriec pēdējos līdzekļus cigaretēs un alkoholā. Un beigās visu pasauli vaino pie savām neveiksmēm.
Varu tik pačukstēt Tev. Nav tādas alternatīvās sabiedrības, jo mēs visi veidojam vienu kopēju sabiedrību, bet Tu esi daļa no tās. Tādēļ esi Tu pats, nevis meklē sev nevajadzīgas maskas.