ieraksts 320

Ir svētdiena, tamdēļ uzrakstīšu tādu kā sprediķi. Iedomājies lielu viesību galdu, pie kura tevi aicina piesēst un dzīrot, no tevis neko citu neprasa, kā tikai spēt būt laimīgam un priecīgam, neviens tevi nekad nedzīs prom, mājas saimnieks tevi mīl kā savu bērnu, ballīte nekad nebeidzas un visiem ir labi. Bet ārpus mājas ir viens tumšs tipiņš, kurš aicinātajiem […]

ieraksts 310

Grāmata, kas manu pasaules skatījumu izmanīja visvairāk, laikam, ir “Skrūvšņores vēstules“, jo pēc šī K.S. Luisa garadarba, kļuvu nedaudz iecietīgāks pret brāļiem un māsām. Nē, es nesaku ka pārstāju ņirgāties pilnībā, tomēr sāku apzināties vairāk, to ko špļauju laukā. Zinu, zinu… tie 25% krievu asiņu dara savu, rezultātā pārāk bieži esmu ekspresīvs un neapdomīgs. Sāls ir tajā, ka […]