ieraksts 357

Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno samazināt štata vietu skaitu par aptuveni 13% un šos līdzekļu atvēlēt atlikušo darbinieku motivēšanai, Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
[…]
VID vadītāja arī piebilda – pēdējos gados VID investējusi nozīmīgas summas informācijas tehnoloģiju attīstīšanā, tāpēc darbinieku skaita samazināšana ir normāls solis. LSM.lv

Pārmaiņas ko piedzīvos cilvēce nākamajās divās desmitgadēs, manuprāt, ļoti ātri un krasi izmainīs to ko cilvēki saprot ar būšanu un ikdienas dzīvi. Pat industriālā revolūcija, un tai sekojošā industrializācija, bija daudz ilgāku laiku aizņemoši procesi (sākot no 18. gadsimta beigām Lielbritānijā, līdz, piemēram, 20. gadsimta sākumam cariskajā Krievijā), ar kuru sekām daudzi, arī daži gados jauni ļaudis, aizvien nespēj sadzīvot (saldsērīgais un sentimenta pilnais naratīvs par mazapdzīvotajiem laukiem un cilvēkiem, kuri vairs tur nevēlas dzīvot, ir bieži dzirdams arī mūslaiku sarunās). Rau, atziņa, ka tik daudz cilvēku un viņu ar rokām veiktie darbi vairs nebija, nav un nebūs vajadzīgi, jo tos ir aizstājušas mašīnas, sagrāva cilvēka izpratni par spēju ar smagu darbu, sevi nodrošināt ar iztiku. Rurālajā vidē sāka dominēt strukturālais bezdarbs. Lauku darbu paveikšanai vienkārši vairs nevajadzēja tik daudz cilvēku. Viņu prasmes kļuva nevajadzīgas. Tomēr industrializācijas iespaidā, cilvēki, kuri zaudēja darbavietām laukos, mēģināja pielāgoties jaunajai situācijai, kā rezultātā pameta vecās dzīvesvietas laukos, lai pārceltos uz daudz urbānākām apkaimēm, un tur sāktu strādāt rūpnīcās, apgūtu jaunas prasmes, kā arī, izmanītu savu priekšstatu par sadzīvi, vidi, sociālo kārtību. Industrializācijai sekojošā urbanizācija noveda pie situācijas, kurā esam šodien, kad lielākā daļa cilvēku dzīvo pilsētās, nevis rurālos apvidos. Cilvēki pārceļas uz dzīvi tajās vietās, kur ir iespējams atrast darbu, lai šādi nodrošinātu savu iztiku un sadzīvi. Turpināt lasīt “ieraksts 357”