ieraksts 297

Kaut kā paši sev nemanot, mēs kļūstam par kādas subkultūras sastāvdaļu.
Redz, tagad sēžu un domāju, kuras urbānās cilts sastāvā tagad esmu… Riņķī, apkārt esošie ir gan saukuši par īmo, gan gīku, bet nu pienākusi kārta palamai hipsteris, tomēr kaut kā tas viss nepavelk, es sevi vairāk jūtu kā Pārdaugavas pļavu nomadu.

P.S.
Un vēl, vietējie Atgāzenes romi (šis ir politkorektais apzīmējums čigāniem), pļāvās ir izveduši ganīties zirgus, šodien, kopā ar Diānu, būs jāiet nobildēt tie bērīši.
Kā arī, lūdzu izlasi to cik atmosfērām ir jābūt velosipēda kamerā, jo ratus locīt nav forši.

ieraksts 223

Skaņas sev apkārt klausos pastiprināti daudz, sākot no putnu dziesmām un un sienāžu sisināšanas, beidzot ar digitāli, fiziski piefiksētu.

Ja dabā saklausītās skaņas nenogurdina un neapnīk, tad ar cilvēka radītajām ir daudz savādāk, tās tomēr ar laiku sāk kļūt apnicīgas. Zinu, zinu, kāds izskatās manis drillēto dziesminieku desmitnieks, tamdēļ iesaku aplūkot pēdējos trīs mēnešus, kuri uzrāda zāģa pārsvaru pār visu. Žēl, bet tur nav iekļauta arī E71 liste, jo tad pārsvars būtu vēl lielāks.

Gustavs jau ir sācis par mani uztraukties, jo domā, ka eju nost no ceļa. Varu droši viņu mierināt. Tā nav. Vēl aizvien esmu fcking prātīgs. Drīzāk iemesls ir pašreizējās indie skatuves tukšums un nespēja piedāvāt ko svaigu un patīkamu. Domājat Latvijā ir tikai ķeza ekonomikā? Nē! Tāda ir arī globāli mūziķu vidu. Ja man jautātu, kurš ir šī gada labākais albums, man būtu grūti pateikt, jo ir sajūta, ka tāda vēl šobrīd nav.