ieraksts 308

Kad biju maziņš, tad mana ikdiena bija daudz interesantāka, es brīvi skraidīju pa piemājas pļavu, kur tagad ir sabūvētas mājas, vasaras beigās aizminos uz blakus kvartālu, jo tu bija labības lauki ar kulšanai gatavām vārpām, tālumā (dziļāk Mārupē) varēja jau dzirdēt sarkano kombainu rūkšanu. Pašlaik lauku vietā ir nesmukas un tukšas mājas, kas tika saceltas treknajos gados, dažiem […]

ieraksts 291

Apjautu, ka katrs normāls sīcis, kurš dzimis Padomijā, ir triecies apkārt ar fixiju, līdz ar to, lielie tēviņi tikai māžojas, jo kamēr krutie lauza pedāļus, viņi sēdēja ratiņos un zīda knupi.

ieraksts 251

Bērnībā bija ļoti grūti, sarežģītākos, nomācošākos brīžos, apvaldīt asaras, tās pašas spiedās laukā, pat ja to ļoti negribēju. Tamdēļ ļoti bieži vēl nācās saņemt papildus garīgās un fiziskās dunkas no skolasbiedriem. Īstenībā mani vairums uzskatīja par mīkstu tirliņu, kurš ir tikai puņķutapa, nekas vairāk. Mani ir piesējuši pie koka, ieslodzījuši suņubūdā, klapējuši, bet tad ap 13 līdz 14 […]

ieraksts 219

Kad biju mazs, man ļoti patika vizināties līdzi vectēvam ceļamkrānā. Viņš strādāja Ventspils SCO, kur galvenais sabiedrotais bija МАЗ КС-3571. Ka jau mazs brēveris, dikti jūsmoju par iespēju pacelt kādu paneli ar šo Baltkrievijā salikto brīnumu. Varu lepni jums pavēstīt, ka Ventspilī zem Galvenā prospekta, ir pāris manis liktas ūdens caurules. Hmm man laikam bija kādi seši gadi, […]