Atcerieties bija tāda blice Smooth? Visu nakti trokšņotājs randomā meta viņu gabalu “Mēs ar Tevi“, uznāca nostaļģija…

Atceros, mums fakultātē, iekš datoru kabineta, bija maziņš altāris Behemotam. Es biju herētiskā atzara piekritējs, jo uzskatīju, ka priesteri ir samaitājuši “Pēdējo Dienu Svētā Behemota Baznīcu”. Vēl mums bija vecs, padomju laika, izvelkamais dīvāns, kura veļas lādē glabājās izdzertās alus pudeles. Cik noprotu, pašlaik visa šī fakultātes godība ir zudusi. Neesmu tur sen bijis.

Ložņāju pa fakultātes mājas lapu (sen neatjaunoto), tomēr uznāca nostalģiska pašsajūta.

Šodien iekš hc.lv izlasīju, ka Deus Sex Machina ir izlaiduši savu jauno singlu Deus Sex Machina – Paliek klusāk. Tas palīdzēja ataust atmiņā trakajiem jaunības (tīņu) gadiem, kad degvīns “Moskovskaya Osobaya” likās pats labākais un Aldara “Pilzenes” alus pludoja. Tā brīža nenobriedušā prāta acīm liktos, ka tagad esmu pārdevies, jo tagad strādāju stabilu darbu, lietoju VISA Calssic un no malas raugoties esmu tipisks ģimenes cilvēks. Pat veco paziņu pulks ir sarucis līdz nullei, jo nav vairs kopīgu interešu. Reiz mani nosauca par patērētāju, kurš pretojas patērēšanas kultūrai.
Savādi, tomēr jāatzīst- nauda maina cilvēkus. Žēl.