ieraksts 251

Bērnībā bija ļoti grūti, sarežģītākos, nomācošākos brīžos, apvaldīt asaras, tās pašas spiedās laukā, pat ja to ļoti negribēju. Tamdēļ ļoti bieži vēl nācās saņemt papildus garīgās un fiziskās dunkas no skolasbiedriem. Īstenībā mani vairums uzskatīja par mīkstu tirliņu, kurš ir tikai puņķutapa, nekas vairāk. Mani ir piesējuši pie koka, ieslodzījuši suņubūdā, klapējuši, bet tad ap 13 līdz 14 […]

ieraksts 249

Nevaru ciest ja sievietes raud (gribas teikt palaiž ņuņņu, bimbā), bet dzīves reālitāte ir tāda, ka sievišķi to dara itin bieži, jo viņas redz esot jūtīgākas. Man šajā brīdī uzmācas vainas apziņa, pat ja neesmu ne pie kā vainīgs, pilnīgākai tortei parasti vajag galā arī konservētu ķirsi, tad tas nozīmē, ka arī nekādi nevaru palīdzēt, tas liek justies […]